- Tag
- artaslesere
-
2011-10-25T14:29:43+00:00
Alternative name
- Karls Ludvigs Roberts MarŔners
Tags
MarÅ”nera Ä«paÅ”umi ValmierÄ 1. daļa
Bieži vien pastaigÄjoties pa Valmieras SenpilsÄtu vai dodoties pa gÄjÄju tiltiÅu uz Valmieras tirgu, cilvÄki atskatÄs uz divstÄvu sarkano Ä·ieÄ£eļu Äku, kas atrodas RÄtsupÄ«tes kraujas malÄ. Vieni to dÄvÄ par āsarkano mÄjuā, citi ir dzirdÄjuÅ”i nosaukumu āMarÅ”nera namsā. āSarkanÄs mÄjasā nosaukumu tÄ ieguvusi pateicoties 19.ā20. gadsimta mijÄ celto Valmieras Äku raksturÄ«gajam sarkanajam Ä·ieÄ£elim, bet, kas ir MarÅ”ners?
Nama projektÄtÄjs bijis arhitekts akadÄmiÄ·is Karls Ludvigs Roberts MarÅ”ners (1847-1912). PazÄ«stams Krievijas ImpÄrijÄ ar vairÄkiem saviem arhitektÅ«ras projektiem, gan dzÄ«vojamÄm, gan sakrÄlÄm ÄkÄm, kÄ baznÄ«cas un klosteri. Savu izglÄ«tÄ«bu ieguvis Krievijas ImpÄrijas mÄkslas un arhitektÅ«ras akadÄmijÄ 1878. gadÄ. StrÄdÄjis par pasniedzÄju A.L. Å tiglica tehniskÄs zÄ«mÄÅ”anas akadÄmijÄ PÄterburgÄ. KÄpÄc viÅÅ” ValmierÄ iegÄdÄjies Ä«paÅ”umu, lai celtu Å”o Äku, pagaidÄm nav skaidri zinÄms. Iemesli varÄtu bÅ«t dažÄdi. Viens no tiem ā viÅa mÄsa bija precÄjusies ar ievÄrojamu Valmieras vÄcbaltu dzimtas pÄrstÄvi vÄrdÄ Erdmans, kuriem, domÄjams, piederÄjuÅ”i Ä«paÅ”umi Valmieras pils teritorijÄ. Å obrÄ«d gan Äkas vÄstures pirmsÄkumi, gan tÄs projektÄtÄja un Ä«paÅ”nieka Karla Ludviga Roberta MarÅ”nera biogrÄfija ir neskaidra. TomÄr pÄdÄjÄ laikÄ ir izdevies kaut nedaudz Å”o noslÄpumainÄ«bas mezglu atŔķetinÄt.
Latvijas NacionÄlÄ arhÄ«va Latvijas Valsts vÄstures arhÄ«vÄ (LNA LVVA) glabÄjas lieta ar nosaukumu āKÄrļa Ludviga Roberta MarÅ”nera Ä£imenes legÄts ValmierÄā. Lietas saturs atklÄj daudzus lÄ«dz Å”im nezinÄmus, interesantus faktus, kas ļauj precizÄt MarÅ”nera Ä£imenes radurakstus, gan arÄ« 19./20. gs. mijÄ ValmierÄ piederÄjuÅ”os Ä«paÅ”umus. TomÄr, dokumenti vÄl neatklÄj visas nianses.
MÅ«sdienÄs āsarkanajÄ mÄjÄā saimnieko Valmieras muzeja vÄstures nodaļa, ÄkÄ atrodas zinÄtniskÄ lasÄ«tava, papÄ«ra krÄjuma telpas, kÄ arÄ« pastÄvÄ«gÄ ekspozÄ«cija āTeic man, Gauja, Valmieras stÄstu. I. daļaā.
Tags
SÄkums - Reihenavi
1721. gadÄ Krievijas cars PÄteris I izdeva ukazu par aptieku dibinÄÅ”anu. ValmierÄ pirmo aptieku atvÄra vÄcu tautÄ«bas aptiekÄrs Reihenavs (Johans VolrÄts Reihenau) , Gados vÄl jaunais censonis uz mazÄs, provinciÄlÄs pilsÄtiÅas iedzÄ«votÄju fona izcÄlÄs ar izglÄ«tÄ«bu un Eiropas apceļotÄja pieredzi. 1747. gadÄ savÄ dzimtenÄ - PrÅ«sijÄ aizstÄvÄjis doktora disertÄciju par plauÅ”u uzbÅ«vi. IegÅ«stot doktora grÄdu, uzsÄcis ceļojumu pa VÄciju, ItÄliju un Franciju. 1751. gadÄ VolrÄts iestÄjas krievu armijas dienestÄ pie grÄfa K. ZÄ«versa.
Krievija sagaidÄ«ja ne vien ar lielu aukstumu, skarbiem dzÄ«ves apstÄkļiem, bet arÄ« ar sarežģījumiem profesionÄlajÄ karjerÄ. Tikai pÄc Ä«paÅ”a un ļoti grÅ«ta eksÄmena vairÄku profesoru klÄtbÅ«tnÄ, neatlaidÄ«gais prÅ«sis kļūst par kara hospitÄļa Ärstu un anatomijas pasniedzÄju. PÄterburga tomÄr nevilina, arÄ« atalgojums nav gluži cerÄtais. Ko darÄ«t? Reihenavs saÅem uzaicinÄjumu doties lÄ«dzi savam labvÄlim, grÄfam ZÄ«versam uz tÄlo Vidzemi un, iespÄjams, tieÅ”i ar viÅa finansiÄlo atbalstu un ietekmi, 1755. gada nogalÄ saÅem privilÄÄ£iju aptiekas ierÄ«koÅ”anai. Divus mÄneÅ”us vÄlÄk, 1756. gada 1. februÄrÄ«, nopÄrk mÄju no bÄrddziÅu un Ä·irurgu cunftes meistara Johana Nikolaja Å varca.