- Tag
- artaslesere
-
2011-08-18T15:19:34+00:00
Tags
JÄnis Cimze dzimis 1814. gada 3. jÅ«lijÄ (pÄc vecÄ stila 21. jÅ«nijÄ) CÄsu apriÅÄ·a Raunas draudzes Cimzes pusmuižÄ, no kuras tad arÄ« cÄlies uzvÄrds. ZÄna tÄvs muižas vagars. VecÄki savas astoÅas atvases, no kurÄm JÄnis ā vecÄkais, audzinÄja stingri, kristÄ«gÄs ticÄ«bas un dievbijÄ«bas garÄ. Ar vecÄkiem, apmeklÄjot brÄļu draudzes sapulces, puisÄns izprot, ka ātÄ kunga bijÄÅ”ana ir visas gudrÄ«bas iesÄkumsā. Å eit, brÄļu draudžu saietos, pirmÄ saskarsme ar mÅ«ziku, jo vÄlÄk dzirdÄtÄs melodijas izspÄlÄ mÄjÄs uz ÄrÄ£elÄ«tÄm. LÄ«dz ko prasme rokÄ, tÄ ar JÄÅa muzikÄlo pavadÄ«jumu sÄkas ik lÅ«gÅ”ana un dziedÄÅ”ana ne vien paÅ”u mÄjÄs, bet arÄ« saieÅ”anas reizÄs. LasÄ«t, rakstÄ«t un galvas gabalus izteiksmÄ«gi skandÄt mÄca mÄte Anna. Pie izslavÄtÄ JÄÅa GaiÄ·a, vietÄjÄ draudzes skolotÄja, apguva vÄcu valodu, kas pavÄra ceļu uz paÅ”izglÄ«tÄ«bu, ko JÄnis centÄ«gs un zinÄtkÄrs bÅ«dams, papildinÄs arÄ« vÄlÄkajos dzÄ«ves gados. IevÄrodams audzÄkÅa apdÄvinÄtÄ«bu un nerimtÄ«go vÄlmi mÄcÄ«ties, GaiÄ·is ieteic JÄni ālaist skolotiesā. DzÄ«ves nogalÄ, Cimze rakstÄ«s, ka āne uz sevis paÅ”a, bet uz vecÄku vÄlÄÅ”anos esmu palicis par skolmeistaruā. Draudzes skolu jaunais censonis pabeidz 16 gadu vecumÄ ar izcilÄm sekmÄm. PÄc tÄs beigÅ”anas, sÄk strÄdÄt par mÄjskolotÄju Rozes muižÄ, netÄlu no Raunas, tad SmiltenÄ, vara kalÄja LukaÅ”Ävica Ä£imenÄ. Tur ilgi nepaliek, aiziet, jo neapmierina ne alga, ne sadzÄ«ves apstÄkļiā¦Viss mainÄs 1833. gada vasarÄ, kad deviÅpadsmitgadÄ«gais jauneklis iztur konkursu uz Valmieras draudzes skolotÄja vietu. Tik jaunam bÅ«t par skolotÄju pilsÄtas draudzes skolÄ ā apliecinÄjums JÄÅa mÄrÄ·tiecÄ«bai!
Tags
Izdzied tauta mūžu savu
Varam lepoties ne vien ar savas pilsÄtas, bet arÄ« ar kÄdreizÄjÄ Valmieras apriÅÄ·a vÄsturi, jo tas jau 19. gadsimtÄ kļuva par latvieÅ”u dziesmu svÄtku un teÄtra Ŕūpuli: 1818. gada vasarÄ Dikļu muiÅ¾Ä notikusi pirmÄ latvieÅ”u teÄtra izrÄde, bet gandrÄ«z pÄc pusgadsimta, 1864. gada 21. jÅ«nijÄ Dikļu draudzes mÄcÄ«tÄjs J. Neikens (1826-1868) sarÄ«ko dziesmu svÄtkus. KlausÄ«tÄjus priecÄja seÅ”u apkÄrtÄjo draudžu vÄ«ru kori. PÄc J. Neikena ierosmes 1865. gada vasarÄ dziesmu diena ieskandÄta BauÅu muižas parkÄ. SkatÄ«tÄju salasÄ«jies pulka, ap 3000, bet dziesmas vien dažas latviskiā¦ Tam arÄ« skaidrojums. Koru repertuÄrs pamatÄ vÄcu mÄlÄ. SituÄcija mainÄs lÄ«dz ar latvieÅ”u koru dziesmu krÄjuma āDziesmu rotaā (1872.) iznÄkÅ”anu. TÄ kÄrtotÄjs JÄnis Cimze (1814-1891). Tautasdziesmu melodiju vÄcÄjs un apdarinÄtÄjs, pedagogs. Vidzemes draudzes skolotÄju seminÄru ValmierÄ un ValkÄ (1839.-1849.; 1849.-1881) vadÄ«tÄjs; mazÄk zinÄms, ka tieÅ”i Cimze veicinÄjis kora dziedÄÅ”anas veidu a cappella (Cappella no itÄļu valodas ā dziedÄjums tikai balsÄ«m, bez instrumentÄlÄ pavadÄ«juma) veida izkopÅ”anu.
Tags
PirmÄs
PirmÄs skolas VidzemÄ dibinÄtas jau zviedru laikos 17. gadsimtÄ, bet 1632. gadÄ ValmierÄ atvÄrta zemnieku jeb ānevÄcuā skola latvieÅ”iem. TÄs nams nodedzis Ziemeļu kara laikÄ (1707. g.). VÄlÄk Å”o skolu pÄrcÄla Ärpus pilsÄtas, uz BrÄžu riju. Å ajÄ vietÄ draudzes skola pastÄvÄja lÄ«dz pat 1929. gadam. No 1738. - 1743. g. ValmierÄ, Gaujas krastÄ, JÄra kalnÄ darbojÄs M. E. Hallartes (1683 - 1750) izveidotais brÄļu draudzes seminÄrs, kura audzÄkÅi vÄlÄk strÄdÄja par skolotÄjiem tuvÄjo pagastu un draudzes skolÄs.
