- Tag
- artaslesere
-
2010-09-27T15:41:58+00:00
Tags
IemūžinÄti vÄsturÄ
Braucot vai ceļu mÄrojot kÄjÄm uz CÄsu pusi, gandrÄ«z paÅ”Ä ielas galÄ, agrÄkÄs Gaujas attekas malÄ, skatÄma norÄde uz 1802. gada Kauguru zemnieku nemieros krituÅ”o atdusas vietu. KÄ atgÄdinÄjumu vÄ«ru drosmei un varonÄ«bai, - tur esoÅ”o pieminekli savulaik atklÄja, pateicoties viena no nemieru dalÄ«bnieka tieÅ”Ä pÄcteÄa, kaugurieÅ”a, sabiedriskÄ darbinieka HermaÅa EnzeliÅa iniciatÄ«vai un finansiÄlajam atbalstam (1934.) Dažus gadus vÄlÄk pie pieminekļa novietoja piemiÅas plÄksni ar visu deviÅu krituÅ”o zemnieku vÄrdiem (1939.). Desmitais, mujÄnietis, paliks nezinÄms uz visiem laikiem. PagÄjuÅ”Ä gadsimta trÄ«sdesmitajos gados iestÄdÄ«ta bÄrzu aleja. Bet kÄda saistÄ«ba tagadÄjam PÄrgaujas vÄrdam ar senÄko nosaukumu KÄrliena? Kas bijuÅ”i Å”ie dumpÄ«gie vÄ«ri? Par ko cÄ«nÄ«jÄs un, kur meklÄjami viÅu dzimtas mÄjas?
Tags
No sentÄvu laikiem mums palicis uguns rituÄls un alus, bez kuriem neiedomÄjami lieli godi un svÄtki. Alum senÄk piedÄvÄja vispirms sakrÄlas un dziednieciskÄs Ä«paŔības. Tam pamatÄ senatnÄ bija raudzÄts savvaļas biÅ”u medus. PaplaÅ”inoties labÄ«bas audzÄÅ”anai, alu sÄka vairÄk gatavot no graudiem. TomÄr medus dzÄrieni saglabÄjas lÄ«dz jaunÄkajiem laikiem. Medalus, alus apdziedÄts dziesmÄs, cildinÄts teikÄs, tautas ticÄjumos. Baltu zemÄs, kur ÄrstÄÅ”ana balstÄ«jÄs uz dabÄ«giem lÄ«dzekļiem, daudzÄs zÄles tika radÄ«tas uz medalus, vÄlÄk uz alus bÄzes. Ar alu pÄc ceļojuma (Ä«paÅ”i karavÄ«ri pÄc karagÄjiena) ierÄ«vÄja kÄjas, lai tÄs nesÄp. Slimniekiem dzina no aknÄm akmeÅus, skaloja muti pret zobu sÄpÄm, sievietÄm tas bija izcils lÄ«dzeklis novecojoÅ”ai Ädai; vakarÄ ar alu mazgÄja seju un to nenoslaukot gÄja gulÄt, no rÄ«ta nomazgÄ ar siltu Å«deni. Matus izskaloja ar alu, lai bÅ«tu stiprÄki, spÄ«dÄtu. (Varat alus lietderÄ«bu kosmÄtikÄ pÄrbaudÄ«t arÄ« tagad - bÅ«s savdabÄ«gs tests mÅ«spuses dzÄ«vajiem aliem, bet ar sterilizÄcijai pakļautiem ālabÄk nemÄÄ£iniet). VÄl 19. gs. sÄkumÄ zÄles ieteica dzert kopÄ ar alu, jo dabÄ«gais alus labi tonizÄ, dezinficÄ un stiprina organismu.
GalvenÄ izejviela alum bija labÄ«ba: visvairÄk mieži, bet minÄti arÄ« kvieÅ”i, auzas, griÄ·u mistrs. Lai tas tik Ätri nesaskÄbtu, klÄt lika ozola mizas, oÅ”u lapas, pelaŔķus, vaivariÅus, bet visbiežÄk apiÅus. TÄdu alu sauca par rÅ«gtu jeb apiÅotu pretstatÄ saldam jeb medotam.