- Tag
- artaslesere
-
2016-04-05T07:33:15+00:00
Alternative name
- SarkanÄ mÄja
Tags
MarÅ”nera Ä«paÅ”umi ValmierÄ. 2. daļa
PagÄjuÅ”ajÄ reizÄ iepazinÄmies ar MarÅ”nera mÄjas un paÅ”a Ludviga jeb Karla Roberta Lui MarÅ”nera personÄ«bu. Å oreiz aplÅ«kosim pÄrÄjos MarÅ”neram piederoÅ”os Ä«paÅ”umus un ieskatÄ«simies to vÄsturÄ.
MarÅ”neram ValmierÄ piederÄjuÅ”i 2 Ä«paÅ”umi. Viens neapbÅ«vÄts zemes gabals un 3 Äkas BruÅinieku ielÄ 5. JaunÄkÄ no tÄm un, pateicoties tÄs sarkanajiem Ä·ieÄ£eļiem, arÄ« vizuÄli pamanÄmÄka ir MarÅ”nera dzÄ«vojamÄ mÄja. (skat. iepriekÅ”ÄjÄ mÄneÅ”a ValmierietÄ«)
BruÅinieku ielai 5, kuras teritorijÄ ietilpa minÄtÄs 3 Äkas (MarÅ”nera mÄja ar Ŕķūni, Valtera namiÅÅ” un piebÅ«vÄtÄ dzÄ«vojamÄ koka Äka, kuras vietÄ mÅ«sdienÄs atrodas Muzeja izstÄžu nams), MarÅ”nera Ä£imenes legÄta likvidÄcijas komisija 1939. gada 23. decembrÄ« sniedza sekojoÅ”u novÄrtÄjumu:
MarÅ”nera mÄja:
āDivstÄvu Ä·ieÄ£eļu mÅ«ra Äka ar mÄla kÄrniÅa jumtu. Äka apmÄram 50 gadus vecu, ar diviem dzÄ«vokļiem, no kuriem viens trÄ«sistabu un otrs divistabu. Pie abiem dzÄ«vokļiem parastÄs (sausÄs) atejas. DzÄ«vokļos Å«dens vads un kanalizÄcijas bez vannÄm; krÄsnis no vienkÄrÅ”iem mÄla podiÅiem; griestu augstums augÅ”stÄvÄ 3.25m, apakÅ”stÄvÄ 2,50m; Äkas sienas mitras, kas izskaidrojams ar pamatu izolÄcijas trÅ«kumu. KÄrniÅu jumts pa daļai bojÄjies un laiž cauri Å«deni. KÄpnes koka. Zem Äkas akmeÅu mÅ«ra pagrabs. Visa Äka nolietojusies apmÄram 60% apmÄrÄ. SaimniecÄ«bas Äka piebÅ«vÄta ar vienu galu pie divstÄva mÅ«ra dzÄ«vojamÄs Äkas. Äka izbÅ«vÄta uz kalna nogÄzes un tÄ nolietojusies 40% apmÄrÄ. Augļu dÄrzs sastÄv no 10 vecÄm, nekoptÄm ÄbelÄm.ā
JÄpiebilst, ka lÄ«dz ar Äkas pÄrieÅ”anu Valmieras muzeja pÄrziÅÄ 2006. gadÄ, veiktie iekÅ”telpu remontdarbi izdzÄsuÅ”i liecÄ«bas par Äkas sÄkotnÄjo funkciju.
Koka dzÄ«vojamÄ Äka:
Tags
MarÅ”nera Ä«paÅ”umi ValmierÄ 1. daļa
Bieži vien pastaigÄjoties pa Valmieras SenpilsÄtu vai dodoties pa gÄjÄju tiltiÅu uz Valmieras tirgu, cilvÄki atskatÄs uz divstÄvu sarkano Ä·ieÄ£eļu Äku, kas atrodas RÄtsupÄ«tes kraujas malÄ. Vieni to dÄvÄ par āsarkano mÄjuā, citi ir dzirdÄjuÅ”i nosaukumu āMarÅ”nera namsā. āSarkanÄs mÄjasā nosaukumu tÄ ieguvusi pateicoties 19.ā20. gadsimta mijÄ celto Valmieras Äku raksturÄ«gajam sarkanajam Ä·ieÄ£elim, bet, kas ir MarÅ”ners?
Nama projektÄtÄjs bijis arhitekts akadÄmiÄ·is Karls Ludvigs Roberts MarÅ”ners (1847-1912). PazÄ«stams Krievijas ImpÄrijÄ ar vairÄkiem saviem arhitektÅ«ras projektiem, gan dzÄ«vojamÄm, gan sakrÄlÄm ÄkÄm, kÄ baznÄ«cas un klosteri. Savu izglÄ«tÄ«bu ieguvis Krievijas ImpÄrijas mÄkslas un arhitektÅ«ras akadÄmijÄ 1878. gadÄ. StrÄdÄjis par pasniedzÄju A.L. Å tiglica tehniskÄs zÄ«mÄÅ”anas akadÄmijÄ PÄterburgÄ. KÄpÄc viÅÅ” ValmierÄ iegÄdÄjies Ä«paÅ”umu, lai celtu Å”o Äku, pagaidÄm nav skaidri zinÄms. Iemesli varÄtu bÅ«t dažÄdi. Viens no tiem ā viÅa mÄsa bija precÄjusies ar ievÄrojamu Valmieras vÄcbaltu dzimtas pÄrstÄvi vÄrdÄ Erdmans, kuriem, domÄjams, piederÄjuÅ”i Ä«paÅ”umi Valmieras pils teritorijÄ. Å obrÄ«d gan Äkas vÄstures pirmsÄkumi, gan tÄs projektÄtÄja un Ä«paÅ”nieka Karla Ludviga Roberta MarÅ”nera biogrÄfija ir neskaidra. TomÄr pÄdÄjÄ laikÄ ir izdevies kaut nedaudz Å”o noslÄpumainÄ«bas mezglu atŔķetinÄt.
Latvijas NacionÄlÄ arhÄ«va Latvijas Valsts vÄstures arhÄ«vÄ (LNA LVVA) glabÄjas lieta ar nosaukumu āKÄrļa Ludviga Roberta MarÅ”nera Ä£imenes legÄts ValmierÄā. Lietas saturs atklÄj daudzus lÄ«dz Å”im nezinÄmus, interesantus faktus, kas ļauj precizÄt MarÅ”nera Ä£imenes radurakstus, gan arÄ« 19./20. gs. mijÄ ValmierÄ piederÄjuÅ”os Ä«paÅ”umus. TomÄr, dokumenti vÄl neatklÄj visas nianses.
MÅ«sdienÄs āsarkanajÄ mÄjÄā saimnieko Valmieras muzeja vÄstures nodaļa, ÄkÄ atrodas zinÄtniskÄ lasÄ«tava, papÄ«ra krÄjuma telpas, kÄ arÄ« pastÄvÄ«gÄ ekspozÄ«cija āTeic man, Gauja, Valmieras stÄstu. I. daļaā.