- Tag
- artaslesere
-
2014-03-21T07:50:33+00:00
Tags
Pirms septiÅdesmit Äetriem gadiem (1930.), LatvijÄ pirmoreiz rÄ«koja Meža dienas. TajÄs, lÄ«dz pat 1940. gadam, ļoti aktÄ«vi darbojÄs jaunatnes un, it Ä«paÅ”i, meža audzÄÅ”anas pulciÅi skolÄs. IkgadÄjos zaļajos pasÄkumos iesaistÄ«jÄs arÄ« pieauguÅ”ie, gan pilsÄtnieki, gan lauku ļaudis. ToreizÄjais Mežu Departaments Å”iem audzinoÅ”ajiem pasÄkumiem atvÄlÄja ne vien lÄ«dzekļus un stÄdÄmo materiÄlu, bet arÄ« norÄ«koja konsultÄciju sniegÅ”anai uz vietÄm speciÄlistus un mežziÅus. Nu meža dienu tradÄ«cijas atjaunotas. ArÄ« Å”ajÄ, 2014. gada pavasarÄ«, mÅ«su pilsÄta kļūs skaistÄka un zaļÄka: Brenguļu ielÄ tiks iestÄdÄ«tas 49 liepas. RÄ«gas ielÄ posmÄ no Ausekļa ielas lÄ«dz KocÄnu kapiem ā 40 ozoli. MatÄ«Å”u Å”osejas labajÄ pusÄ - 30 sarkanos ozolus. RaiÅa ielas dažÄdos posmos bÄ«stamo koku vietÄ paredzÄts iestÄdÄ«t 22 sarkanos ozolus, BeÄtes ielas dažÄdos posmos 30 Holandes liepas. TrÄ«s dažÄdu ŔķirÅu kļavas rotÄs Gaujas krasta nogÄzi pie Plostnieku ielas kÄpnÄm. Dzirnavu ezeriÅa apstÄdÄ«jumus papildinÄs ar divÄm kalnu kļavÄm. Pie paÅ”valdÄ«bas Äkas augoÅ”o kastani aizstÄs ar kļavu. Bet, vai zinÄm, kur meklÄjamas Meža dienas agrÄk?
No vÄstures
Meža svÄtku (ZaļÄs dienas) tradÄ«ciju aizsÄkums meklÄjams AmerikÄ, Nebraskas Å”tatÄ. Tur savulaik izcirsti visi meži, ācaur ko upes izkalta un nebija pieejamas kuÄ£oÅ”anai. LabÄ«bas augi cieta no sausuma, lÄ«dz pÄdÄ«gi iestÄjÄs pilnÄ«ga neraža. Atceroties vietÄjo iedzÄ«votÄju indiÄÅu paražu, pie katra bÄrna dzimÅ”anas stÄdÄ«t vienu koku, arÄ« Nebraskas Å”tata iedzÄ«votÄji Å”o paradumu atjaunoja, iesaistot darbÄ arÄ« bÄrnus. Skolu likums noteica dienu, kurÄ skolu jaunatnei jÄstÄda koki. 15 gadu laikÄ Å”tata jaunatne iedÄstÄ«ja un apkopa 355 miljonu koku. AgrÄk neauglÄ«gie tuksneÅ”i pÄrvÄrtÄs zaļojoÅ”Äs birzÄ«s, ceļmalÄs ziedÄja augļu koki, upÄs cÄlÄs Å«dens, pieÅÄmÄs lauku ražas. No Nebraskas koku dÄstÄ«Å”ana pÄrgÄja uz citiem Amerikas Å”tatiem un Eiropas valstÄ«mā (Retelis P. Jaunatnes meža audzÄÅ”anas pulciÅi. RÄ«ga: Mežu Departamenta izdevums, 1930.). LatvijÄ, protams, situÄcija ne tuvu nebija tik dramatiska, taÄu pieaugoÅ”ais koku eksports un mežu izcirÅ”ana kaut kontrolÄtos apmÄros, rosinÄja domÄt par meža resursu atjaunoÅ”anu. Lai iesaistÄ«tu plaÅ”Äkas iedzÄ«votÄju aprindas, pÄc Latvijas Mežkopju savienÄ«bas iniciatÄ«vas kopÅ” 1930. gada pavasara tika organizÄtas meža dienas arÄ« LatvijÄ. Par to iespÄjami plaÅ”Äku norisi rÅ«pÄjÄs CentrÄlÄ meža dienu komiteja. Atbalstu sniedza arÄ« Meža zinÄtnieku biedrÄ«ba, studÄjoÅ”o mežkopju biedrÄ«ba Å alkone un vÄl citas. Pagastos un pilsÄtÄs dibinÄja meža dienu komitejas. 1930. gada meža dienÄs piedalÄ«jÄs ap 20 000,1934. gadÄ ā 67 000, bet pÄdÄjÄs (1940.), pateicoties aktÄ«vai propagandai un valdÄ«bas lÄ«dzdalÄ«bai, - vairÄk kÄ ceturtdaļmiljona cilvÄku! ApmežoÅ”anas vajadzÄ«bÄm ierÄ«koja ap 36 ha lielu koku stÄdu audzÄtavu. Mežu departamenta pÄrziÅÄ atradÄs 1929. gadÄ izveidotais Meža kultÅ«ru fonds.
Tags
PagaidÄm nav izpÄtÄ«ta skaÅuplaÅ”u vÄsture LatvijÄ. Raksta autora mÄrÄ·is ir sniegt nelielu vispÄrÄ«gu priekÅ”statu par skaÅuplaÅ”u un gramofonu preÄu tirdzniecÄ«bu ValmierÄ, galvenokÄrt balstoties uz reklÄmÄm, kas publicÄtas ValmierietÄ« laikÄ no 1929. lÄ«dz 1940. gadam.
Pirms OtrÄ pasaules kara liela loma sabiedrÄ«bas izklaidÄ bija lauku kapelÄm un arÄ« mÄjas muzicÄÅ”anai, bet aizvien plaÅ”Äku popularitÄti iemantoja mÅ«zikas atskaÅotÄji. SkaÅuplates un gramofonus dÄvÄja par mÅ«zikas instrumentiem, ko parasti tirgoja muzikÄliju veikalos kopÄ arÄ« klavierÄm, vijolÄm, mandolÄ«nÄm, harmonijÄm un citiem instrumentiem. PircÄjus interesÄja dziesmu notis, jo tÄs bija salÄ«dzinoÅ”i lÄtas un izmantojamas muzicÄÅ”anai mÄjÄs, turpretÄ«, lai atskaÅotu skaÅuplates, bija vajadzÄ«gs gramofons, regulÄri jÄmaina adatiÅas, nemaz nerunÄjot par to, ka skaÅuplates Ätri nolietojÄs. Var uzskatÄ«t, ka mÅ«zikas bizness ValmierÄ nebija Ä«paÅ”i vÄrienÄ«gs, tÄpÄc bieži reklÄmÄs redzamais preÄu piedÄvÄjums ir plaÅ”Äks, tostarp arÄ« apsveikumu kartiÅas, bÄrnu rotaļlietas un kalendÄri. Interesanti, ka tolaik izplatÄ«ta prakse bija tirgot vienkopus dažÄdas mehÄniskas ierÄ«ces ā velosipÄdus, bÄrnu ratiÅus, Å”ujmaŔīnas un citas lietas. AtŔķirÄ«bÄ no mÅ«sdienu izpratnes par mÅ«zikas atskaÅotÄju un citu elektropreÄu nesaraujamo saikni ar radio aparÄtiem, 30. gados tos ne vienmÄr uzskatÄ«ja par lÄ«dzvÄrtÄ«giem un bieži vien tirgoja atseviŔķi. Radio jau tolaik bija elektriska ierÄ«ce, kas darbojÄs arÄ« uz baterijÄm vai akumulatora, bet gramofons jeb patafons sÄkotnÄji bija tikai mehÄnisks. Elektromotorus gramofonos plaÅ”Äk sÄka izmantot tikai 20.gs. 30. gadu otrajÄ pusÄ, kad traktieri, veikali un restorÄni, apmeklÄtÄju piesaistÄ«Å”anai, reklÄmÄs piezÄ«mÄja, ka viÅu iestÄdÄ tiek atskaÅota gramofonu mÅ«zika. Protams, ne vienmÄr arÄ« gramofonus tirgoja vienkopus ar skaÅuplatÄm. TomÄr, spriežot pÄc ziÅÄm ValmierietÄ«, jÄdomÄ, ka dažos veikalos varÄja sastapt gan skaÅuplates, gan gramofonus, gan arÄ« Valsts elektrotehniskÄs fabrikas ražotos radio aparÄtus.
Nedaudz par skaÅuplaÅ”u atskaÅotÄjiem. 20., 30. gadu praksÄ, gan mÅ«sdienu leksikÄ bieži lietotie vÄrdi gramofons un patafons apzÄ«mÄ vienu ierÄ«ci dažÄdos izskatos. No Tomasa Edisona 1877. gadÄ izgudrotÄ cilindrveida fonogrÄfa pamazÄm atteicÄs par labu gramofonam un 19./20.gs. mijÄ notika pÄreja vÄcu izcelsmes izgudrotÄja EmÄ«la BerlÄ«nera ieviestajÄm plakanÄm, divpusÄjÄm skaÅuplatÄm. VÄrds āgramofonsā (grieÄ·u val. gramma (pieraksts) un phonÄ (skaÅa)) bieži saistÄs arÄ« ar populÄru Angļu gramofonu preÄu ražoÅ”anas uzÅÄmumu Gramophon Company . Gramofona darbÄ«bu raksturo membrÄna, kas uztver adatas svÄrstÄ«bas, kas rodas, tai pÄrvietojoties pa rotÄjoÅ”as skaÅuplates spirÄlveida rieviÅu. IzstarotÄs akustiskÄs svÄrstÄ«bas pastiprina speciÄla taure. Patafons ir 20.gs. 1. pusÄ lietots nedaudz mazÄks, pÄrnÄsÄjams mehÄnisks gramofons, bet bez taures. VÄrdu patafons aizguva no franÄu skaÅu ierakstu un gramofonu ražotÄja Pathe . Ne tikai RietumeiropÄ, bet arÄ« LatvijÄ pÄrnÄsÄjamo jeb t.s. kofera patafonu imports un tirdzniecÄ«ba uzplauka 20.gs. 20. gados. PiemÄram, 1929. gadÄ vien LatvijÄ importÄja gramofonus 104 294 latu vÄrtÄ«bÄ, bet skaÅuplates 418 127 latu vÄrtÄ«bÄ. Gramofonu galvenÄs eksportÄtÄjvalstis EiropÄ bija LielbritÄnija, VÄcija, arÄ« DÄnija, bet skaÅuplates LatvijÄ importÄja galvenokÄrt no VÄcijas un LielbritÄnijas. SabiedrÄ«bÄ valdÄ«ja uzskats, ka radiofona popularitÄte izkonkurÄs skaÅuplaÅ”u mÅ«ziku. Katru mÄnesi, maksÄjot nelielu abonenta maksu, radio varÄja klausÄ«ties visu laiku, turpretÄ« skaÅuplatÄ bija tikai 2 dziesmas. Bet Å”ajÄ gadÄ«jumÄ izŔķiroÅ”ais vÄrds bija gaume. SkaÅuplates ļÄva cilvÄkiem klausÄ«ties to, ko tie gribÄja un kad gribÄja. Radiofona programmÄ bija daudz klasiskÄs un profesionÄlÄs mÅ«zikas, tautas mÅ«zikas apdares, bet Å”lÄgeris netika atbalstÄ«ts. TajÄ paÅ”Ä laikÄ patafonu varÄja vienmÄr paÅemt lÄ«dzi atpÅ«tÄ zaļumos, lai atpÅ«tÄ pie ezera vai izbraukumÄ ar laivu fonÄ skanÄtu sev tÄ«kama mÅ«zika.