Valodnieks no Kauguriem

Mičkēni. Dzimtas mājas 1940.-50. gados.

Akadēmiķis

Netālu no Valmieras, Kauguru pagasta Mičkēnā, 1873. gada ziemas viducÄ«, 22. februārÄ« (10. februārÄ« pēc vecā stila) pasaulē nāk Jānis EndzelÄ«ns. Zemnieku dēls, kam liktenis atvēlēs ne vien garu mūžu, bet arÄ« neparastu un piepildÄ«tu dzÄ«ves gājumu. Zinātnieks ar pasaules slavu. AkadēmiÄ·is, profesors salÄ«dzināmā valodniecÄ«bā, doktors, PSRS Zinātņu: akadēmijas korespondētājloceklis (no 1929.g.), Latvijas PSR Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks, Latvijas PSR Valsts prēmijas un Ä»eņina prēmijas laureāts. Apbalvots ar Ä»eņina, Darba Sarkanā Karoga, Sarkanās Zvaigznes, vairākiem ārzemju ordeņiem un medaļām ā€“ ar Čehoslovākijas Baltās Lauvas ordeni, ar Minhenes Vācu akadēmijas Humbolta medaļu, Holandes Zinātņu akadēmijas medaļu u.c., daudzu Eiropas zinātņu akadēmiju korespondētāj biedrs, goda doktors Upsalas universitātē Zviedrijā. Viņam veltÄ«ti seÅ”i rakstu krājumi, no tiem trÄ«s Latvijā, viens Lietuvā, viens Itālijā un ASV.

Pēc II. pasaules kara, ideoloÄ£iski politiski iemeslu dēļ neafiŔēja faktu par valodniekam pieŔķirto prestižo Latvijas Tēvzemes balvu (1939.). Varas vÄ«ri bija spiesti samierināties arÄ« ar nepatÄ«kamo faktu, ka izcilā zinātnieka brālis Hermanis EnzeliņŔ (1867-1953) savulaik aktÄ«vs sabiedriskais darbinieks un nelokāms cÄ«nÄ«tājs par latviskām vērtÄ«bām, 1944. gada rudenÄ« devies bēgļu gaitās. Vecākā brāļa mūžs noslēgsies Vācijā pie Hamburgas, bet brāļa dēls Oļģerts ar savu Ä£imeni pārcelsies uz Angliju. PagājuŔā gadsimta deviņdesmitajos gados, Oļģerta vecākā meita Olita ar savu dzÄ«vesbiedru Žani Å mitu no Kanādas Ä«stenos savu mērÄ·i ā€“ atgriezties Latvijā un atjaunot Mičkēnu!

Apliecinājums. Pirmā no ā€žLatvieÅ”u valodas vārdnÄ«casā€ sējumu burtnÄ«cām. VārdnÄ«cu rediģēja un turpināja Jānis EndzelÄ«ns. 1926.

Savu ceļu ejot

Jāņa EndzelÄ«na un dzejnieces Martas Grimmas meitas Melita (1907-1996) un LÄ«vija (1927-2008) neturpināja tēva iesākto un viņu pēcnācēji izvēlējuÅ”ies mākslas un mÅ«zikas ceļu. Jaunākā no abām, LÄ«vija pēc divu gadu arhitektÅ«ras studijām Latvijas Valsts universitātē (1946-48) nolēma pievērsties mākslai. Par mākslinieces vizÄ«tkarti kļuva klusās dabas. 1970. ā€“ 80. gados darbu izstādes bijuÅ”as arÄ« Valmieras muzejā. Viņas un gleznotāja Ulda Zemzara dēls Imants ir komponists, publicējis rakstus par mÅ«ziku un mÅ«zikas dzÄ«vi. ArÄ« dēla dēls Ingmars (1973.) dzÄ«vi saistÄ«jis ar mÅ«ziku, jau kopÅ” skolas gadiem komponē, diriģē, ir ērÄ£elnieks, piedalās konkursos un interesējās par valodām un teoloÄ£iju.

Valodnieka vienÄ«gais dēls LÅ«cijs (1909-1981) jau Latvijas brÄ«vvalsts laikā - visai pazÄ«stams Å”ahists un, vēlāk starptautiskais lielmeistars. Mūža nogalē abi vairs nesatiksies, jo tēvs aizsaulē aizies 88 gadu vecumā, 1961. gada 1. jÅ«lijā, Å”eit Latvijā, Koknesē, bet LÅ«cijs - tālu no mājām, trimdas zemē Austrālijā.

Viens no pēdējiem fotouzņēmumiem. Jānis Endzelīns savā dārzā Koknesē 1958. gada vasarā.

No stipras dzimtas

EndzelÄ«na vecāki bijuÅ”i saviem bērniem krietns paraugs darba tikumā, bet tēva dzimtas pirmsākumi meklējami kaugurieÅ”u Ķiguļa mājās. Vieni no pirmajiem lasÄ«t un rakstÄ«t pratējiem. Labi dziedātāji un sava laika sabiedriskie darbinieki ā€“ baznÄ«cas pērminderi (draudzes vecākais). Ķiguļa Mārcis Å”ai amatā jau piedalÄ«jies Valmieras baznÄ«cas vizitācijā (māju pārlÅ«koÅ”anas); Mārča dēla dēls MārtiņŔ ā€ždabÅ«jis galu 1802. gada Kauguru zemnieku nemierosā€. Mārcis vārdā arÄ« valodnieka tēvam (1819-1901), lai gan skolā tas nav gājis ne dienu, tomēr bijis labs rēķinātājs, liels dziedātājs un iecienÄ«ts hernhÅ«tieÅ”u brāļu draudzes teicējs. ViņŔ Mičkēnā vispirms kalpo par priekÅ”puisi, tad tur ieprecas un no muižas izpērk māju dzimtas Ä«paÅ”umā!

Viņa vārdā nosaukta. J. Endzelīna pamatskola Kauguros, 2006.

Kļuvis par atraitni, par sievu apņem KristÄ«ni Grasmani (1842-1917). Å ajā otrajā laulÄ«bā kā otrais, vidējais dēls piedzims nākoÅ”ais valodnieks Jānis. Bez vecākā brāļa Hermaņa, jaunākās māsiņas, kas mirusi maza un vēl jaunākā brāļa Augusta, bijuÅ”as arÄ« divas pusmāsas no tēva pirmās laulÄ«bas. Tēvs bijis pacietas dabas, labs dziedātājs. Māte maigāka, liela grāmatu mīļotāja. Pamaza augumā un par tēvu daudz jaunāka. Ä»oti čakla. Mūžam rosÄ«jusies darbā, pratusi izmantot ik brÄ«di. Ceļā dodoties, arvien bijis lÄ«dz adÄ«klis. Mātes vecāki nākuÅ”i no Vecbrenguļu un Valmieras pagastiem: tēva tēvs Dāvis (1758-1808) saimniekojis Valmieras pagasta Rāceņos, bet Dāvja dēls, 1798. gadā dzimuÅ”ais Pēteris, kādu laiku bijis Valmieras mācÄ«tāja muižas dārznieks, 1826. gadā ticis pie daiļskanÄ«ga uzvārda Grasmanis. Otrā laulÄ«bā Pētera sieva Kauguru pirmā skolotāja meita Marija SaulÄ«tis. No Grasmaņu mazbērniem bez meitas KristÄ«nes dēliem - valodnieka Jāņa EndzelÄ«na un Kauguru (Baltijas) LauksaimniecÄ«bas biedrÄ«bas dibinātāja Hermaņa Enzeliņa, jāpiemin arÄ« otras meitas Lienes dēli, kultÅ«ras darbinieki Jānis (1877-1908) un žurnālists Hermanis Asari (1882 - miris izsÅ«tÄ«jumā SibÄ«rijā 1942.) un treŔās meitas Annas dēls Arturs Salaks. Annas mazdēli komponists Vilnis Salaks, koktēlnieks Uldis Salaks, mazmazdēls ā€“ pianists Renē Salaks.

Vecāku mājā valdoÅ”ais darba tikums un ārējā vienkārŔība nākamajam zinātniekam ieaudzina nelokāmu raksturu, patiesÄ«gumu, dziļu godÄ«gumu un darba mÄ«lestÄ«bu,ā€ (GrÄ«sle R. Spēkildze. RÄ«ga, 2007.)

Profesors . 1933. gada foto.

Ar pseidonīmu Kaugurietis

NākoŔā valodnieka vecākiem nācās bÅ«t ārkārtÄ«gi taupÄ«giem, lai varētu izpirkt no muižas māju un izskolot bērnus. MācÄ«bas Jānis uzsāka vietējā Kauguru pagasta skolā astoņu gadu vecumā un iet tur trÄ«s ziemas (1881-1884), bÅ«dams vissekmÄ«gākais un viscÄ«tÄ«gākais skolnieks. No Kauguru pagasta skolas 1885. gada otrā semestrÄ« iestājas Valmieras kreisskolā (apriņķa skolā ā€“ I.Z.), pabeidz 1888. gadā un iestājās RÄ«gas pilsētas klasiskajā Ä£imnāzijā. Vecāki ļoti vēlas, lai dēls izstudētu par mācÄ«tāju vai ārstu, bet klusajam jauneklim ir savi nodomi: viņā ir modusies interese par senajām valodām. Jau skolas laikā bez krievu un vācu valodām, paÅ”mācÄ«bas ceļā apguvis sengrieÄ·u un lietuvieÅ”u valodas!

Tēvs neatbalsta Å”o ieceri. Uz Tērbatu (Tartu) jādodas bez ceļa naudas un tēva svētÄ«bas. No 1893. gada augusta lÄ«dz 1897. gada decembrim ilgst klasiskās filoloÄ£ijas studijas Tērbatas augstskolā. Ieinteresē arÄ« slāvu valoda un jaunais censonis divus gadus papildus studē arÄ« to (1898-1900), bet ar nodomu veltÄ«t pētniecisko darbÄ«bu savai dzimtajai latvieÅ”u un pārējām baltu valodām (lietuvieÅ”u un senprÅ«Å”u). Ar pseidonÄ«mu Kaugurietis studenta gados parādās pirmās zinātniskās publikācijas. Izcilo sekmju dēļ Jāni EndzelÄ«nu uzaicina palikt augstskolā un sākt gatavoties profesÅ«rai. 1903. gadā EndzelÄ«ns kļūst par privātdocentu, vēlāk (1911) par profesoru, strādādams universitātēs Tērbatā (1903-1908), Harkovā (1909 -1920) Krievijā un RÄ«gā (1920-1950). Profesora sirds piederēja jaundibinātajai baltu filoloÄ£ijas nodaļai Latvijas Valsts universitātē, kur pats docēja salÄ«dzināmās valodniecÄ«bas priekÅ”metus un, protams, savu vismīļāko priekÅ”metu ā€“ baltu valodu

AtzÄ«mējot valodnieka 100 dzimÅ”anas dienu, izdevniecÄ«bā ā€žZinātneā€ iznāca rakstu krājums ā€žVeltÄ«jums akadēmiÄ·im Jānim EndzelÄ«nam 1873 ā€“ 1973ā€ , kurā bija lasāmi jaunākie latvieÅ”u valodnieki pētÄ«jumi un izvērtēts paÅ”a J. EndzelÄ«na pienesums latvieÅ”u valodniecÄ«bā un zinātniskajā darbÄ«bā. Profesora atziņas par latvieÅ”u valodu popularizējusi viņa skolniece, novadniece, kauguriete Rasma GrÄ«sle.

Septiņdesmit. Mākslinieka Bruno Jaunzema zÄ«mētais profesora EndzelÄ«na portrets ā€žLatvju MēneÅ”rakstaā€1943.g. Nr.2.

Vārdu radītājs

[..] Cik viegli sameklēt kādu jaunvārdu mÅ«su modernajā lirikā, tikpat grÅ«ti ir atrast kādu leksikas jauninājumu mÅ«su tautasdziesmās,ā€ 1943. gadā, rakstot padomus jaunu vārdu radÄ«tājiem, aizrādÄ«jis profesors un modernās latvieÅ”u literatÅ«ras valodas tēvs Jānis EndzelÄ«ns. LÅ«k, tikai daži no tiem: jutoņa, iznirelis, atbilst, ietekme, labestÄ«ba, apgāds, aizstāt, dotumi, klātiene, esme, ēstuve, necils, ietve, laimests, lÅ«gsna, izcilÄ«ba, kārtÄ«ba, skuveklis, Ŕķirklis. Ne visi profesora jaunvārdu darinājumi guva atsaucÄ«bu. Tā, piemēram, nesāka ikdienā lietot ne norisenis (darbÄ«bas vārds), jÅ«ksme (ieradums), aizstāklis (izpalÄ«gs), brÄ«vgars (brÄ«vdomātājs)ā€¦

ā€žProfesora EndzelÄ«na radÄ«tie vārdi bez tukŔām skaņām. Varam droÅ”i teikt, ka viņŔ ir atdevis latvieÅ”iem viņu valodu. Atdevis tÄ«ru, skaidru, noteiktu un pareizu,ā€ tā rakstÄ«ja Latvju MēneÅ”raksta 1943. gada Nr.2. viens no profesora skolniekiem ā€“ literatÅ«rkritiÄ·is, novadnieks Kārlis KārkliņŔ. Kādreizējais Valmieras skolotāju semināra audzēknis un Valmieras tirdzniecÄ«bas skolas latvieÅ”u valodas skolotājs (1911-19). Dzimis 1888. 9. maijā Kauguru pagasta Iemetējos ā€“ miris emigrācijā, 1961. 17. decembrÄ«. Ņujorkā. Abus vienoja ne tikai dzimtais pagasts, valodniecÄ«bas meklējumi, bet arÄ« interesanta sakritÄ«ba, jo 1943. gadā svinÄ«gi atzÄ«mēta Dr. phil. EndzelÄ«na 70. gadskārta, par filoloÄ£ijas profesoru kļūst arÄ« pats KārkliņŔ. Reti kurÅ” Vidzemes pagasts vēl var lepoties ar tādu godpilnu faktu ā€“ diviem valodniekiem, profesoriem!

Ingrīda Zīriņa
Valmieras muzeja
vēstures nodaļas vadītāja

Id

  • 872

Licence for this note

All rights reserved

Please obtain permission before republishing.