- Tag
- artaslesere
-
2009-12-09T11:09:42+00:00
Tags
MarÅ”nera Ä«paÅ”umi ValmierÄ. 2. daļa
PagÄjuÅ”ajÄ reizÄ iepazinÄmies ar MarÅ”nera mÄjas un paÅ”a Ludviga jeb Karla Roberta Lui MarÅ”nera personÄ«bu. Å oreiz aplÅ«kosim pÄrÄjos MarÅ”neram piederoÅ”os Ä«paÅ”umus un ieskatÄ«simies to vÄsturÄ.
MarÅ”neram ValmierÄ piederÄjuÅ”i 2 Ä«paÅ”umi. Viens neapbÅ«vÄts zemes gabals un 3 Äkas BruÅinieku ielÄ 5. JaunÄkÄ no tÄm un, pateicoties tÄs sarkanajiem Ä·ieÄ£eļiem, arÄ« vizuÄli pamanÄmÄka ir MarÅ”nera dzÄ«vojamÄ mÄja. (skat. iepriekÅ”ÄjÄ mÄneÅ”a ValmierietÄ«)
BruÅinieku ielai 5, kuras teritorijÄ ietilpa minÄtÄs 3 Äkas (MarÅ”nera mÄja ar Ŕķūni, Valtera namiÅÅ” un piebÅ«vÄtÄ dzÄ«vojamÄ koka Äka, kuras vietÄ mÅ«sdienÄs atrodas Muzeja izstÄžu nams), MarÅ”nera Ä£imenes legÄta likvidÄcijas komisija 1939. gada 23. decembrÄ« sniedza sekojoÅ”u novÄrtÄjumu:
MarÅ”nera mÄja:
āDivstÄvu Ä·ieÄ£eļu mÅ«ra Äka ar mÄla kÄrniÅa jumtu. Äka apmÄram 50 gadus vecu, ar diviem dzÄ«vokļiem, no kuriem viens trÄ«sistabu un otrs divistabu. Pie abiem dzÄ«vokļiem parastÄs (sausÄs) atejas. DzÄ«vokļos Å«dens vads un kanalizÄcijas bez vannÄm; krÄsnis no vienkÄrÅ”iem mÄla podiÅiem; griestu augstums augÅ”stÄvÄ 3.25m, apakÅ”stÄvÄ 2,50m; Äkas sienas mitras, kas izskaidrojams ar pamatu izolÄcijas trÅ«kumu. KÄrniÅu jumts pa daļai bojÄjies un laiž cauri Å«deni. KÄpnes koka. Zem Äkas akmeÅu mÅ«ra pagrabs. Visa Äka nolietojusies apmÄram 60% apmÄrÄ. SaimniecÄ«bas Äka piebÅ«vÄta ar vienu galu pie divstÄva mÅ«ra dzÄ«vojamÄs Äkas. Äka izbÅ«vÄta uz kalna nogÄzes un tÄ nolietojusies 40% apmÄrÄ. Augļu dÄrzs sastÄv no 10 vecÄm, nekoptÄm ÄbelÄm.ā
JÄpiebilst, ka lÄ«dz ar Äkas pÄrieÅ”anu Valmieras muzeja pÄrziÅÄ 2006. gadÄ, veiktie iekÅ”telpu remontdarbi izdzÄsuÅ”i liecÄ«bas par Äkas sÄkotnÄjo funkciju.
Koka dzÄ«vojamÄ Äka:
Tags
SÄkums
ApriÅÄ·a pilsÄta Valmiera (Wolmar). 18. gadsimta beigas. Te uz dzÄ«vi 1784. gadÄ apmetÄs divdesmit septiÅus gadus jaunais Hermans Johans Valters (1757-1807). StudÄjis StrasbÅ«rÄ. Ieguvis medicÄ«nas doktora grÄdu KÄnigsbergÄ. PÄc dažiem gadiem tiks cildinÄts kÄ populÄrÄkais un iemīļotÄkais Ärsts ne vien pilsÄtÄ, bet arÄ« visÄ Valmieras apriÅÄ·Ä«. Sekojot vÄ«ram, nÄkoÅ”ajÄ gadÄ uz mazo provinces pilsÄtiÅu no RÄ«gas pÄrceļas viÅa dzÄ«vesbiedre Marija Elizabete (1761-1822). Valteru Ä£imenÄ jau divas atvasÄ«tes - dÄliÅÅ” Johans Vilhelms (1781.) un meitiÅa Elizabete Doroteja (1782.).
1785. gadÄ Valteri uzceļ mÄju: tÄ tolaik celta gandrÄ«z tukÅ”Ä pils laukuma malÄ, uz kÄdreizÄjiem pils mÅ«riem. Å o viesmÄ«lÄ«go namu, kurÅ” Ätri vien kļūs par pilsÄtiÅas kultÅ«ras un sabiedriskÄs dzÄ«ves centru, iedÄvÄs par ValternamiÅu. Dzimtas hronikÄ par Valteru namiÅu lasÄmi zÄ«mÄ«gi vÄrdi, ka āSein Haus war Mittelpunkt und Wiege einer Reihe bedeutender MƤnner und Frauen des geistigen Lebens in Livlandā: āViÅu mÄja bija kÄ satikÅ”anÄs vieta veselai virknei slavenu Vidzemes garÄ«gÄs dzÄ«ves veidotÄju, gan vÄ«riem, gan sievÄmā.