- Tag
- artaslesere
-
2011-10-25T14:29:43+00:00
Tags
Å Ä·iet ar Valmieras vÄsturi ir tÄpat kÄ ar teicienu par RÄ«gas attÄ«stÄ«bu: āTÄ nekad nebÅ«s gatava!ā
Pat brīžos, kad Ŕķiet ā par Å”o tÄmu jau nu gan vairÄk neko nevar uzzinÄt ā te hop, jauni fakti, jaunas iespÄjas, sÄ«kas drumstalas vai radikÄli pretÄja informÄcija, paver jaunu skatu uz it kÄ sen zinÄmÄm lietÄm. Å oreiz tas noticis pateicoties sadarbÄ«bai ar bÅ«vvÄsturnieku dr. arch. IlmÄru Dirveiku. ViÅa vadÄ«bÄ veiktÄ izpÄte, sniegusi bÅ«tiskus papildinÄjumus Valmieras senÄkÄs koka Äkas stÄstÄ. Å Ä·iet tik paÅ”saprotami, ka āVecÄ aptiekaā ir vecÄ aptieka. Bet, ja paskatÄs uz Å”o lietu korektÄk, tad tÄ ir tikai daļa no stÄsta un Äkas nozÄ«mÄ«gums meklÄjams vÄl kur citur.
Pils teritorijÄ sÄkÄs jauna dzÄ«ve
Tags
TÄ bijis
LÄ«dz pat 1866. gadam satiksmi pÄr Gauju, no tÄs lÄzenÄ krasta uz otru upes krastu, aiz kura tÅ«lÄ«t sÄkÄs pilsÄta, uzturÄja vienÄ«gi tÄ sauktais prÄmis jeb pÄrceltuve. MÅ«sdienÄs tik ierastÄ tilta ŔķÄrsoÅ”ana dažÄs minÅ«tÄs, vÄl gadus simt piecdesmit senÄk, prasÄ«jis daudz laika un pacietÄ«bas. PilsÄtniekus tas interesÄja mazÄk, tad tuvÄjo pagastu zemnieki ā kaugurieÅ”i, cempÄnieÅ”i, trikÄtieÅ”i, liepÄnieÅ”i un tÄlÄkie braucÄji, kas ceļu mÄroja uz CÄsÄ«m, Raunu vai Smilteni, kurnÄja un skaļi pauda savu neapmierinÄtÄ«bu:ā[..] seviŔķi grÅ«ti bijis aukstos pavasara, rudens un ziemas vakaros, kad pÄrcÄlÄjs, kas dzÄ«voja Kauguru pusÄ (PÄrgaujÄ), sala dÄļ uzturÄjÄs savÄ mÄjÄ. NÄcies daudzreiz ilgi kliegt, iekams prÄmnieks sadzirdÄjis un cÄlies pÄri.ā (H. EnzeliÅÅ”. Skati Valmieras pilsÄtas, draudzes un novada pagÄtnÄ. Valmiera, 1932.).
Tags
LatvieÅ”u/lietuvieÅ”u zintniecÄ«bas pÄta Laika, Visuma likumus, to spÄku plÅ«smu un IEMIESOÅ ANOS uz Zemes. TÄpÄc mums ir ļoti daudzi Laika cikli un sistÄmas.
32 cikls balstÄs uz Saturna (satura nesÄjs) ciklu un atkÄrtojÄs ik pÄc 32 gadiem. MÅ«su dzÄ«vesziÅÄ 32 cikls vienmÄr sÄkas 22. februÄrÄ« pÄc ArtÅ«ra kalendÄra (AK). Katram cikla gadam ir savs jÄdziens, kategorija.
Avestas kalendÄrs arÄ« balstÄs uz Saturna ciklu, bet tibetieÅ”u Ä·Ä«nieÅ”u kalendÄram ir saistÄ«bÄ ar Jupitera ciklu (12 gadi). ArÄ« mums ir Jupitera cikls, ko saucam par MÄras, WaldMieras ciklu. Avestas ā seno indoeiropieÅ”u zoroastras mÄcÄ«bÄ JaunÄ gada cikls sÄkas 21. martÄ. TÄ saucamajÄ austrumu kalendÄrÄ katru gadu Å”is datums mazliet mainÄs, piemÄram; 2012. gads sÄksies 23. janvÄrÄ« un sauksies ā MelnÄ Å«dens PÅ«Ä·a gads.
Location
Tags
SÄkums - Reihenavi
1721. gadÄ Krievijas cars PÄteris I izdeva ukazu par aptieku dibinÄÅ”anu. ValmierÄ pirmo aptieku atvÄra vÄcu tautÄ«bas aptiekÄrs Reihenavs (Johans VolrÄts Reihenau) , Gados vÄl jaunais censonis uz mazÄs, provinciÄlÄs pilsÄtiÅas iedzÄ«votÄju fona izcÄlÄs ar izglÄ«tÄ«bu un Eiropas apceļotÄja pieredzi. 1747. gadÄ savÄ dzimtenÄ - PrÅ«sijÄ aizstÄvÄjis doktora disertÄciju par plauÅ”u uzbÅ«vi. IegÅ«stot doktora grÄdu, uzsÄcis ceļojumu pa VÄciju, ItÄliju un Franciju. 1751. gadÄ VolrÄts iestÄjas krievu armijas dienestÄ pie grÄfa K. ZÄ«versa.
Krievija sagaidÄ«ja ne vien ar lielu aukstumu, skarbiem dzÄ«ves apstÄkļiem, bet arÄ« ar sarežģījumiem profesionÄlajÄ karjerÄ. Tikai pÄc Ä«paÅ”a un ļoti grÅ«ta eksÄmena vairÄku profesoru klÄtbÅ«tnÄ, neatlaidÄ«gais prÅ«sis kļūst par kara hospitÄļa Ärstu un anatomijas pasniedzÄju. PÄterburga tomÄr nevilina, arÄ« atalgojums nav gluži cerÄtais. Ko darÄ«t? Reihenavs saÅem uzaicinÄjumu doties lÄ«dzi savam labvÄlim, grÄfam ZÄ«versam uz tÄlo Vidzemi un, iespÄjams, tieÅ”i ar viÅa finansiÄlo atbalstu un ietekmi, 1755. gada nogalÄ saÅem privilÄÄ£iju aptiekas ierÄ«koÅ”anai. Divus mÄneÅ”us vÄlÄk, 1756. gada 1. februÄrÄ«, nopÄrk mÄju no bÄrddziÅu un Ä·irurgu cunftes meistara Johana Nikolaja Å varca.