Explicitly tagged cards

Nodievu māja Lucas ielā

Valmiera. Mērojot ceļu pa Beātes ielu un nogriežoties virzienā uz Tērbatas ielu, iepretim ugunsdzēsēju depo un populārajai atpÅ«tas vietai Multiklubam , uzmanÄ«bu piesaista divstāvu ēka Lucas ielā 8. Tās tehnisko projektu pēc Valmieras Patērētāju biedrÄ«bas veikala vadÄ«tāja Pētera Nodieva pasÅ«tÄ«juma zÄ«mēja ZemkopÄ«bas ministrijas bÅ«vtehniÄ·is Gustavs Lenāns - Art deco stilā uzceltās Cēsu ielā Nr. 14. (pirmskara adrese, vēlāk Nr. 20.) elegantās savrupmājas Ä«paÅ”nieks Pārgaujā. Lenāna projektētajā namā Nodieviem bÅ«s lemts nodzÄ«vot kopā vien lÄ«dz 1944. gada rudenim.

Valmiera. Tirgus laukuma Nr.4. Mūsdienās - Lucas ielā 8. Skats uz īpaŔumu 1940. gada vasarā.

NO SENAS DZIMTAS

ā€¦ and 14 more paragraphs

Valmieras amatnieku biedrÄ«ba un Latvijas AmatniecÄ«bas kamera 1937. ā€“ 1940. gadā

Turpinot tēmu ā€žAmatnieki Valmierā starp diviem Pasaules kariemā€, Å”oreiz par Valmieras amatnieku biedrÄ«bas iekŔējo struktÅ«ru, dažām problēmām un sadarbÄ«bu ar Latvijas AmatniecÄ«bas kameru 30. gadu nogalē.
20. gs. 30. gadu otrajā pusē viena no Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma iezÄ«mēm bija korporatÄ«visms, kas paredzēja arodu kameru sistēmu. Tā paredzēja apvienot ražotājus un dažādu profesiju pārstāvjus. Lai arÄ« kāda bija kameru loma saimniecÄ«bā un to lietderÄ«gums tautsaimniecÄ«bā, novadpētniecÄ«bas jomā tās mums devuÅ”as materiālus, kas palÄ«dz izprast Valmieras puses amatnieku darbÄ«bu Amatnieku kameras pakļautÄ«bā. Laikā no 1934. gada lÄ«dz 1938. gadam tika izveidotas seÅ”as kameras: TirdzniecÄ«bas un rÅ«pniecÄ«bas (1934), LauksaimniecÄ«bas (1935), AmatniecÄ«bas (1935), Darba (1936), Rakstu un mākslas (1938), Profesiju kamera (1938). kameras pārvaldÄ«ja Valsts saimnieciskā padome un Valsts kultÅ«ras padome. Kameras koordinēja tām pakļautās biedrÄ«bas, taču tām nebija lielas ietekmes autoritārās valsts saimniecÄ«bas politikā. Kameras kā ministriju konsultatÄ«vi orgāni pārzināja attiecÄ«gās nozares, un aizstāvēja to intereses un risināja konfliktus. Lai arÄ« kamerās bija 90 ā€“ 120 locekļi, lēmumus pieņēma vadÄ«tājs vienpersoniski, pakļaujoties valdoŔā režīma uzstādÄ«jumiem. Sākoties Otrajam pasaules karam, kameru sistēma pamazām izira. Vācu okupācijas laikā no 1941. lÄ«dz 1944. gadam oficiāli pastāvēja Latvijas SaimniecÄ«bas kamera, ietverot AmatniecÄ«bas galveno daļu.
1935. gada 23. martā tika pieņemts likums par Latvijas AmatniecÄ«bas kameru (LAK), lai apvienotu amatnieku biedrÄ«bas un Ŕķietami sakārtotu jautājumus. Tomēr, ņemot vērā, ka to vadÄ«tāji neuzdroÅ”inājās izteikt oficiālajai varai nepatÄ«kamu viedokli, no kamerām kā tautas pārstāvniecÄ«bas instrumentiem reālas jēgas nebija. Uz Apvienoto amatnieku biedrÄ«bas pamatiem 1937. gada 14. martā tika dibināta Valmieras amatnieku biedrÄ«ba. Bija vajadzÄ«ga LAK atļauja, bet faktiski tā bija tā pati biedrÄ«ba, kas pirms tam, tikai reformēta. Tā atradās Gaujas ielā 6, bet visu periodu pirms kara aktuāls bija kopsapulču telpu trÅ«kums. GadÄ«jās, ka kopsapulces noturēja Tirgotāju un rÅ«pnieku biedrÄ«bas zālē toreizējā JurÄ£u ielā 10, kur varēja sapulcēties 120 un vairāk cilvēku. BiedrÄ«bas budžetu veidoja biedru nauda un iestāŔanās maksa. Latvijas AmatniecÄ«bas kamera tieŔā veidā pārraudzÄ«ja to, kā tika izsniegti zeļļu un amata meistaru diplomi. Bez kameras ziņas neviena profesionāla biedrÄ«ba vairs nedrÄ«kstēja darboties. Tā bija demokrātijas ierobežoÅ”anas politika, kas lielā mērā neapmierināja iedzÄ«votājus, jo tas izmainÄ«ja biedrÄ«bu dabisko veidoÅ”anos un darboÅ”anās tradÄ«cijas, kas bija iedibinātas kopÅ” 19.gs. otrās puses. Nereti kameras pārstāvji piedalÄ«jās biedrÄ«bas kopsapulcēs, lai informētu par jauniem likumiem, normām, vai atbildētu uz neskaidriem jautājumiem. Tāpat tika ierobežotas arÄ« profesionālās biedrÄ«bas, kur arodu pārstāvji apvienojās, lai dalÄ«tos pieredzē un veicinātu profesionālo izaugsmi (ārsti, galdnieki, Å”oferi, lauksaimnieki u.tml.). Vēstures literatÅ«rā Vidzeme tiek minēta kā biedrÄ«bām bagātākais novads. LAK tieÅ”i finansēja biedrÄ«bas papildu skolu. No biedrÄ«bas sēžu protokoliem zināms, ka 1940. gada finansējums no LAK tika paredzēts papildu skolai (2000 latu apmērā) un 480 latu atbalsts biedrÄ«bas darbveža atalgojumam. Papildu skolas atklāŔana notika 1939. gada 10. februārÄ« Valmieras 2. pamatskolas telpās. MācÄ«bu maksa amatniekiem 10 latu, bet mācekļiem par brÄ«vu. PriekÅ”sēdētājs ZiediņŔ ar vēstules starpniecÄ«bu aicināja sekciju vēcākos informēt biedrus par kursu saturu (latvieÅ”u valoda, matemātika, Ä£eogrāfija utt.), kā arÄ« speciālās zināŔanas metāla apstrādē un atslēdznieku - mehāniÄ·u arodā. Interesenti drÄ«kstēja pieteikties gan vispārējai izglÄ«tÄ«bai, gan tikai specialitātei. BiedrÄ«ba pati 1940. gada budžetā paredzēja izlietot 400 latu dažādu kursu rÄ«koÅ”anai, savukārt 250 latu prognozēja ieņemt no jaunu biedru iestāŔanās maksas. Lai iestātos biedrÄ«bā, bija jāmaksā 5 lati, bet ikgadējā biedru nauda 6 lati. Biedriem ā€“ veicinātājiem un interesentiem bija lētāk.
Valmieras amatnieku biedrÄ«bā kā t.s. profesiju biedrÄ«bā bija atseviŔķas sekcijas, kā arÄ« zeļļu kopas, kurās uzņēma, kā toreiz sauca ā€žbiedrus ā€“ vecinātājusā€. Tie nebija pilntiesÄ«gi biedri, bet potenciāli topoÅ”ie biedrÄ«bas biedri, kas apguva kādu amatu. AtseviŔķas sekcijas tika apvienotas, vai likvidētas gadÄ«jumos, ja tās nespēja patstāvÄ«gi darboties. Piemēram, 1939. gada pavasarÄ« frizieri atdalÄ«jās no Daiļamatu sekcijas un tika apÅ”aubÄ«ta daiļamatu sekcijas kā atseviŔķas nodaļas pastāvÄ“Å”anas nepiecieÅ”amÄ«ba. Pārtikas un baudvielu sekcija tika nodibināta tikai 1939. gada 21. augustā, divus gadus pēc biedrÄ«bas reorganizācijas. BiedrÄ«bā darbojās arÄ« MÅ«rnieku, Celtnieku, Ādu apstrādāŔanas, Koku apstrādāŔanas, Metāla apstrādāŔanas, Tekstilamatu sekcijas, kas sevÄ« ietvēra daudz un dažādas profesijas un amatus. 1939. gada augustā tika pieņemts paÅ”valdÄ«bu likums, kas paredzēja paÅ”valdÄ«bu domē kā jaunu orgānu izveidot pilsētas padomi, kas sastāvētu no kameru pārstāvjiem. Valdei bija jāizvirza 9 pārstāvji dalÄ«bai padomē. Šāds solis visdrÄ«zāk tika darÄ«ts, lai veicinātu vēl lielāku kontroli, kā arÄ« kameru politisko ietekmi uz paÅ”valdÄ«bu lēmumiem, kaut gan arÄ« paÅ”valdÄ«bas paÅ”as Ulmaņa režīma laikā tika sastādÄ«tas ne demokrātiski, bet autoritāri. Katrā gadÄ«jumā Amatnieku biedrÄ«bas darbÄ«bu Å”ie apstākļi bÅ«tiski neietekmēja.
SvarÄ«gākos lēmumus biedrÄ«bā pieņēma valde, kas iecēla priekÅ”sēdētāju, mantzini un sekciju vecākos. Tās priekÅ”sēdētājs bija daiļkrāsotāju amata meistars Jānis ZiediņŔ (1896 ā€“ 1980). BiedrÄ«bas valde noteica, kurÅ” amata meistars ir tiesÄ«gs vērtēt zeļļus, par to informējot Latvijas AmatniecÄ«bas kameru. Viena no biedrÄ«bas biedru atbalsta funkcijām, bija naudas aizdevumi biedriem. Tas gan notika izņēmuma gadÄ«jumos, un valde attiecÄ«gi lēma par pieŔķiramās summas apmēru. 1939. gadā Kalējs Valfrēds KalniņŔ saņēma 200 latu aizdevumu ā€žamata rÄ«ku papildināŔanaiā€. Valde arÄ« uzklausÄ«ja sÅ«dzÄ«bas par biedru iespējamu nekvalitatÄ«vu darbu. Piemēram, Baltijas lauksaimnieku biedrÄ«bas vadÄ«tājs Hermanis EndzeliņŔ sÅ«dzējās par mÅ«rnieku Hermani EglÄ«ti, kurÅ” it kā lauksaimniecÄ«bas maŔīnu koplietoÅ”anas punktā Stacijas ielā 36 esot veicis nekvalitatÄ«vu darbu un atsakās kļūdu izlabot. Šādus jautājumus vispirms nodeva izskatÄ«Å”anai attiecÄ«gā sekcijā, kas konkrētajā gadÄ«jumā bija MÅ«rniecÄ«bas sekcija. BiedrÄ«bas valde pēc FinanÅ”u ministrijas rÄ«kojuma arÄ« apsekoja savas sekcijas, pārbaudot uzņēmumu Ä«paÅ”nieku meistara diplomus un/vai ā€žamatnieku kartesā€.

Valmieras daiÄ·rāsotāja amata meistars Jānis ZiediņŔ (1896.g. 8. dec. ā€“ 1980.g. maijs) foto H. Zemvalds.
Valmieras amtnieku biedrÄ«bas valde. Pirmajā rindā no kreisās kurpnieks Hermanis Miezis, zeltkalis Jānis Teteris, daiļkrāsotājs Jānis ZiediņŔ, maiznieks Jānis Eiduks un skursteņslaucÄ«tājs Aleksis Johansons. Foto: V. Vekteris.

ā€¦ and 6 more paragraphs

Valodnieks no Kauguriem

Mičkēni. Dzimtas mājas 1940.-50. gados.

Akadēmiķis

Netālu no Valmieras, Kauguru pagasta Mičkēnā, 1873. gada ziemas viducÄ«, 22. februārÄ« (10. februārÄ« pēc vecā stila) pasaulē nāk Jānis EndzelÄ«ns. Zemnieku dēls, kam liktenis atvēlēs ne vien garu mūžu, bet arÄ« neparastu un piepildÄ«tu dzÄ«ves gājumu. Zinātnieks ar pasaules slavu. AkadēmiÄ·is, profesors salÄ«dzināmā valodniecÄ«bā, doktors, PSRS Zinātņu: akadēmijas korespondētājloceklis (no 1929.g.), Latvijas PSR Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks, Latvijas PSR Valsts prēmijas un Ä»eņina prēmijas laureāts. Apbalvots ar Ä»eņina, Darba Sarkanā Karoga, Sarkanās Zvaigznes, vairākiem ārzemju ordeņiem un medaļām ā€“ ar Čehoslovākijas Baltās Lauvas ordeni, ar Minhenes Vācu akadēmijas Humbolta medaļu, Holandes Zinātņu akadēmijas medaļu u.c., daudzu Eiropas zinātņu akadēmiju korespondētāj biedrs, goda doktors Upsalas universitātē Zviedrijā. Viņam veltÄ«ti seÅ”i rakstu krājumi, no tiem trÄ«s Latvijā, viens Lietuvā, viens Itālijā un ASV.

ā€¦ and 21 more paragraphs

Nāciet, Valmiera Jūs gaida!

Apmeklējiet Valmieru, 1933.

ā€žGauja, priežu meži, dziednieciskais minerālÅ«dens, vasaras sporta iespējas, ērta satiksme, plaÅ”a apkārtne. Tālās senatnes un tuvāko notikumu atmiņas, Gaujas, Abula, Salacas gleznainie krasti un krāŔņie vēri, sirmais Burtnieku ezers, noslēpumainais Zilais kalns, varenie svētozoli ā€“ lÅ«k, Valmieras priekÅ”rocÄ«bas, kas Jums jāpazÄ«st. Nāciet, Valmiera JÅ«s gaida! [..]ā€ : tā iepazÄ«ties ar pilsētas un tuvākās apkārtnes vēsturi aicināja MÅ«zikas un TÅ«risma veicināŔanas biedrÄ«bas izdotais ceļvedis ā€žApmeklējiet Valmieruā€ (1933).

Valmiera kā kūrvieta

ā€¦ and 16 more paragraphs