- Tag
- artaslesere
-
2014-08-04T12:37:09+00:00
Tags
Rosīga un darbīga
Valmiera 20.gs. sÄkumÄ - administratÄ«vÄs, saimnieciskÄs un kultÅ«ras dzÄ«ves centrs. ArÄ« Valmieras apriÅÄ·is, tolaik viens no lielÄkajiem Vidzemes guberÅÄ. Jau 1897. gada tautas skaitÄ«Å”anÄ valmierieÅ”u skaits pÄrsniedzis piecus tÅ«kstoÅ”us (5050). PÄc tautÄ«bÄm saskaitÄ«ti 76,5% latvieÅ”u, 11,9% vÄcieÅ”u, 6,5% krievu, neliels % ebreju, igauÅu un poļu. Gadsimtu mijÄ apriÅÄ·a pilsÄtÄ koncentrÄjuÅ”Äs dažÄdas paÅ”valdÄ«bu un valsts iestÄdes, kur augstÄkos posteÅus pÄrsvarÄ ieÅem krievu ierÄdÅi. TomÄr netrÅ«kst iestÄžu, kurÄs vadoÅ”ajos amatos joprojÄm vÄcieÅ”i. Nereti politiskajam lÄ«dzsvaram, amatos iecÄla abus. PiemÄram, par apriÅÄ·a policijas priekÅ”nieku V.A. Ignatjevu, bet par vecÄko palÄ«gu G.F. GÅ«tceitu. LÄ«dz 1889.g. te darbojÄs Vidzemes draudžu tiesa, zemnieku lietu komisÄra iecirknis, apriÅÄ·a cietuma komisija barona fon Engelhardta vadÄ«bÄ. VÄlÄk tÄm pievienojÄs miertiesa, pilsÄtas bÄriÅu tiesa, galvenÄ akcÄ«zes pÄrvalde, nodokļu inspekcija, apriÅÄ·a kara pÄrvalde, skolu inspektori u.c. Ka latvieÅ”i kļuvuÅ”i par ietekmÄ«gu politisko spÄku, ar kuru jÄrÄÄ·inÄs, liecinÄja 1906.g. notikuÅ”Äs pilsÄtas domes vÄlÄÅ”anas. No 24 domniekiem 18 latvieÅ”i, 5 vÄcieÅ”i.
JaunievÄlÄto domnieku kompetencÄ bÅ«tisku jautÄjumu risinÄÅ”ana: apbÅ«ves plÄnoÅ”ana, komunÄlÄ saimniecÄ«ba, sociÄlÄ palÄ«dzÄ«ba, sabiedriskÄs kÄrtÄ«bas nodroÅ”inÄÅ”ana. AttÄ«stoties vietÄjai rÅ«pniecÄ«bai, tiek modernizÄta komunÄlÄ saimniecÄ«ba, ierÄ«koti parki, uzlabota medicÄ«niskÄ aprÅ«pe. SÄkot ar 1906. gadu, kad par pilsÄtas galvu (mÄru - preciz. I.Z.) pirmo reizi iebalso latvieti Georgu Johanu Apini, un lÄ«dz pat 1914. gadam, Valmiera pamazÄm pÄrtop jaunÄ veidolÄ. Kļūst tÄ«rÄka, zaļÄka. Viens pÄc otra darbu uzsÄk lielÄki un mazÄki uzÅÄmumi un veikali, ielÄs valda rosÄ«ba. Uz dzÄ«vi Å”eit pÄrceļas tuvÄjo pagastu sÄ«kzemnieki, kalpi, lauku vÄ«ri un sievas. IztikÅ”ana dÄrga, tÄpÄc lÄtÄkas zemes un nama meklÄjumos jÄdodas viÅpus Gaujas. Pirms I Pasaules kara, 1911. gadÄ, pilsÄtnieku nu par kÄdu nieka tiesu mazÄk (4949), bet PÄrgaujÄ (KÄrlienÄ, Kauguru JaunpilsÄtÄ), kura administratÄ«vi piederÄ«ga netÄlajai Kaugurmuižai jeb Kaugershof, kÄrlÄnieÅ”u jau 1584 dvÄseļu!
Tags
Johanam Georgam Apinim ā 155
PilsÄtas centrÄ, viena no ielÄm, nosaukta arÄ« Georga ApiÅa vÄrdÄ. ValmierieÅ”iem Å”is uzvÄrds nav sveÅ”s, jo saistÄs ar vairÄku paaudžu piemiÅu par Å”o leÄ£endÄro personÄ«bu, Goda pilsoni, Dr. med. J. G. Apini (1859 - 1920). Savas dzÄ«ves laikÄ, atvÄlÄtajos seÅ”desmit, jo nepilns mÄnesis pietrÅ«ka lÄ«dz seÅ”desmit pirmajai dzimÅ”anas dienai, pilsÄtas labÄ paguvis izdarÄ«t tik daudz darbu, ka pietiktu pat divu cilvÄku mūžam. Pateicoties viÅa dÄsnajam finansiÄlajam atbalstam un izpratnei, kÄdai jÄkļūst apriÅÄ·a pilsÄtai Valmierai (Wolmar) - ar attÄ«stÄ«tu rÅ«pniecÄ«bu, modernizÄtu komunÄlo saimniecÄ«bu, parkiem, skolÄm, pieejamu medicÄ«nisko aprÅ«pi, arÄ« vÄl tagad, pÄc gadsimta, varam redzÄt un lietot atstÄto mantojumu: slimnÄ«cu, mÅ«sdienÄs tur izvietojies veselÄ«bas centrs Bastions un populÄrÄ kafejnÄ«ca - bistro ar tÄdu pat nosaukumu, kÄdreizÄjo meiteÅu Ä£imnÄziju, kur nu jau mÄjvietu radis jaunatnes centrs Vinda, un, protams, joprojÄm vidzemnieku iecienÄ«tais VecpuiÅ”u parks, kuram nupat nosvinÄjÄm pirmos 100! ZÄ«mÄ«gi, ka viens no kÄdreizÄjÄ pilsÄtas galvas (mÄra) iecienÄ«tÄkajiem teicieniem esot bijis: āLai nepiekÅ«stam labu darÄ«dami, un, ko esi atzinis par labu, to labÄk dari Å”odien nekÄ rÄ«tā. Bet, vai zinÄt, kur meklÄjamas saknes mecenÄta ApiÅa dzimtai un kÄpÄc visu laiku zinÄmÄkais vecpuisis nolÄmis veltÄ«t savu dzÄ«vi āmūža draugam - Valmieras pilsÄtaiā?