āLai kas tu bÅ«tu, padomniek, ieejot rÄtsnamÄ izpildÄ«t savu pienÄkumu, atstÄj aiz durvÄ«m savu privÄto dzÄ«vi un tÄs vajadzÄ«bas, dusmas, netaisnÄ«bu, naidÄ«gumu, savtÄ«bu, draudzÄ«bu, vÄlmi izpatikt; pakļauj sevi un savas vajadzÄ«bas kopienas vajadzÄ«bÄm, jo, kÄds tu esi pret citiem ā taisnÄ«gs vai netaisnÄ«gs, - tu stÄvÄsi DieviŔķÄs tiesas priekÅ”Äā
Uzraksts virs rÄtes zÄles durvÄ«m Tallinas rÄtsnamÄ
SÄkums
Valmieras vÄstures ritÄjums laika gaitÄ bijis ļoti mainÄ«gs. PÄrticÄ«ba miera gados mijusies ar postu un iznÄ«cÄ«bu daudzajos karos. 14. gadsimtÄ, (1323.) dokumentos pirmo reizi tiek minÄta pilsÄtas pÄrvalde rÄte ar vienu birÄ£ermeistaru un Äetriem palÄ«giem rÄtskungiem, sekretÄru un bendi. SalÄ«dzinot ar mÅ«sdienu Eiropas SavienÄ«bas tirdzniecÄ«bas iespÄjÄm, bÅ«dama Hanzas savienÄ«bas locekle no 1365. gada, jau komunicÄjusi ar Krievu zemÄm un daļu Eiropas. MinÄtajÄ savienÄ«bÄ tolaik ietilpa ne tikai Ä«stÄs, balsstiesÄ«gÄs pilsÄtas, bet arÄ« nelielÄs pilsÄtiÅas, baudot visas lielo tirdzniecÄ«bas pilsÄtu priekÅ”rocÄ«bas. OrdeÅa pieŔķirtÄs RÄ«gas tiesÄ«bas, kÄ arÄ« tirdznieciskie sakari ar Pleskavu un Novgorodu, igauÅu TÄrbatu un RÄveli, PÄrnavu un VÄ«landi veicinÄja ekonomisko uzplaukumu. Interesanti bÅ«tu āceļojot laikÄā un uzzinÄt, - tieÅ”i kur pulcÄjÄs rÄtskungi, pilsÄtas viesi un sveÅ”zemju tirgotÄji? VÄcbaltu literÄts Vilhelms Heine savÄ darbÄ āPiezÄ«mes Valmieras vÄstureiā (RÄ«ga,1893.) uzskaitÄ«jis no 1374. lÄ«dz 1468. gadam gandrÄ«z divus desmitus rÄtskungu, tomÄr precÄ«zu ziÅu par rÄtsnama celÅ”anas gadu un plÄnojumu viduslaikos, nav.
MÅ«ros ieskautais un nezinÄmais
KopÅ” dibinÄÅ”anas Valmierai, lÄ«dzÄ«gi kÄ citÄm senÄkajÄm viduslaiku pilsÄtÄm visapkÄrt bija mÅ«ri ar sargtorÅiem un vÄrtiem, kas veda laukÄ uz galvenajiem ceļiem. MÅ«ru uzturÄÅ”ana pilsÄtas droŔības labÄ prasÄ«ja ne vien daudz pūļu, bet maksÄja arÄ« naudu, kuras gan, visbiežÄk pilsÄtas rÄtes kasÄ nemaz nebija. TurklÄt, 16. gs. otrajÄ pusÄ, uzlabojoties Å”aujamieroÄiem, vecie pilsÄtas mÅ«ri nespÄja garantÄt vajadzÄ«go droŔību. Zviedru valdÄ«ba (1622.) pieŔķīra Valmieru Akselam UksenÅ”ernam ar noteikumu, ka āviÅam jÄnocietina pilsÄta un jÄuztur garnizonsā. TurpmÄkajos 60 gados uz rietumiem no pils vÄrtiem tika iemÄrÄ«ta apmÄram 300 x 300 m liela teritorija nelielai pilsÄtiÅai. Nosprausti regulÄri kvartÄli ar taisnÄm ielÄm un uzcelti jauni nocietinÄjumi, kurus vÄl pastiprinÄja ar seÅ”iem bastioniem. VÄrienÄ«gie paplaÅ”inÄÅ”anÄs pasÄkumi ne vien pÄrveidoja Valmieru, bet arÄ« ietekmÄja tÄs izaugsmi.
Lai gan zinÄms, ka toreizÄjais pilsÄtas Ä«paÅ”nieks UksenÅ”erna pÄc 1622. gada arÄ« atjaunojis rÄti ar birÄ£ermeistaru un Äetriem rÄtskungiem, joprojÄm nav atrastas precÄ«zas ziÅas par rÄtsnama atraÅ”anÄs vietu arÄ« zviedru laikos. PÄtniece IrÄna BÄkule izvirzÄ«jusi pieÅÄmumu, ka ā [..] iespÄjams, ka rÄtsnams nodedzis 1689. gada lielajÄ ugunsgrÄkÄ vai gÄjis bojÄ 1702. gadÄ krievu uzbrukuma laikÄ. TomÄr arÄ« 1688. gada plÄna paskaidrojumos rÄtsnams nav minÄts. Pirmo reizi rÄtsnams parÄdÄ«ts 1797. gada Valmieras plÄnÄ ā tas atradies pretim SÄ«maÅa baznÄ«cai, tirgus laukuma un PÄterburgas ielas stÅ«rÄ«. 20. gadsimta 30. gados fotoattÄlos redzama vienstÄva koka Äka, kurai ir augsti virspamati un augsts divslÄ«pju kÄrniÅu jumts ar noŔļaupumiem galos. RÄtsnams sastÄvÄjis no lielÄkÄs pamatÄkas un ar piebÅ«vi pievienotas mazÄkas Äkas. PamatÄka bija bÅ«vÄta simetriska ā ieejas durvis atradÄs uz galvenÄs ass, bet katrÄ durvju pusÄ bija trÄ«s logi; Ärdurvju vÄrtnes ar rokoko stila rotÄjumiem [..]ā(RÄtsnami Latvijas pilsÄtÄs āZinÄtne, 2001.)
PaÅ”Ä viducÄ«
PatieÅ”Äm, pÄdÄjÄ rÄtsnama adrese, gadus simts atpakaļ, bÅ«tu bijusi uz kuvÄra (vÄstules I.Z.) rakstÄma kÄ PÄterpils iela 3. Nams atradÄs parocÄ«gÄ un ÄrtÄ vietÄ, paÅ”Ä pilsÄtas viducÄ«, tirgus laukuma malÄ. Ir zinÄms, ka savulaik, pamatojoties uz pilsÄtas valdes 1791. gada 19. augusta lÄmumu, Ä«paÅ”ums zemesgrÄmatÄ reÄ£istrÄts ar reÄ£istra Nr. 2. PirmÄs Latvijas valsts laikÄ, 1920. tos gados, mainÄ«jÄs valdes nama oficiÄlÄ adrese - LÄÄplÄÅ”a iela 3. Bet vislielÄkÄs pÄrmaiÅas sagaidÄ«ja paÅ”u veco rÄtsnamu, jo 1926. gadÄ, speciÄli pilsÄtas paÅ”valdÄ«bas vajadzÄ«bÄm, tika pÄrbÅ«vÄts bijuÅ”ais Dr. G. ApiÅa nams RÄ«gas ielÄ 33. Tam uzcÄla otro stÄvu, iekÄrtoja telpas pÄrvaldei un ierÄ«koja sÄžu zÄli 250 personÄm. TaupÄ«ja un naudu paÅ”valdÄ«bas budžetÄ skaitÄ«ja arÄ« tolaik, jo kopÄjÄs izmaksas nepÄrsniedza plÄnotos trÄ«sdesmit tÅ«kstoÅ”us - Ls. 28.000. KÄpÄc bija jÄpÄrceļas uz jaunÄm telpÄm? EsoÅ”ais rÄtsnams administrÄcijas vajadzÄ«bÄm vairs neatbilda. Bija nepiecieÅ”amas jaunas un laikmetÄ«gas telpas. Bez tam, toreizÄjÄ pilsÄtas paÅ”valdÄ«ba nemaz neslÄpa viedokli, kuru atbalstÄ«ja arÄ« daudzi no valmierieÅ”iem, ka vecais nams ir morÄli novecojis un ir ā kÄ kauna traips jaunÄs un plaukstoÅ”Äs Latvijas apriÅÄ·a pilsÄtas statusamā. Protams, ka bija tomÄr nedaudz žÄl Ŕķirties no tik pierastÄ un vairÄkÄs valmierieÅ”u paaudzÄs tik ļoti sarastÄ vecÄ nama. Te vairÄkÄs paaudzÄs āiegrÄmatots listÄsā katrs Valmieras pilsonis, sÄkot no dzimÅ”anas un izsvÄ«trots no iedzÄ«votÄju reÄ£istra, ja bija devies tÄlÄkÄ ceÄ¼Ä Dieva mierÄā¦ 1930. gados bijuÅ”Ä rÄtsnama telpÄs darbojÄs PutniÅa mehÄniskÄs darbnÄ«cas.
1970. gadÄ Å”ajÄ vietÄ uzcÄla Leona Paegles Valsts drÄmas teÄtra jauno korpusu, bet izrÄdÄs, ka rÄtsnams tomÄr palicis āiemūžinÄtsā saistÄ«bÄ ar kreisstiesas tulku un norakstÄ«tÄju (apriÅÄ·a tiesas rakstvedi) JÄni RuÄ£Änu (1817.-1876.).
TaisnÄ«bu meklÄjot
Viens no RuÄ£Äna niknÄkiem ienaidniekiem bijis rÄtskungs PrÄmss. PÄc dažÄm vecajam dziesminiekam nodarÄ«tÄm pÄrestÄ«bÄm no rÄtskunga puses, kÄdu rÄ«tu, kad tas, kÄ parasti, cienÄ«gi gÄjis uz rÄtes namu, RuÄ£Äns sagaidÄ«jis PrÄmsu uz tirgus laukuma. Kad PrÄms cienÄ«gi tuvojies RuÄ£Änam, tas noliecies rakÅÄjies saslauku ÄupÄ. āāKo jÅ«s, RuÄ£Än, tur meklÄ? āPrÄmss jautÄ rakÅÄtÄjam. āTaisnÄ«bu, cienÄ«gs, žÄlÄ«gs lielskungs. Tikai taisnÄ«bu,ā dziesminieks godbijÄ«gi atbild un turpina rakÅÄties. Par tik bezkaunÄ«go atbildÄÅ”anu rÄtskungs dusmÄs sÄcis kliegt un saucis pÄc bruÄ£u tiesas sulaiÅa, kas toreiz izpildÄ«ja arÄ« Valmieras pilsÄtas policista vietu. VÄcu kungs dodas uz rÄtes pusi, bet piesauktais likumu sargÄtÄjs JÄkabs nu strauji tuvojies taisnÄ«bas meklÄtÄjam. [..] āTas palÄkdamies laiž uz dzirnavu tiltiÅa pusi. Aiz tiltiÅa, ticis pagasta robežÄs, RuÄ£Äns atgriezies sabÄž rokas bikÅ”u kabatÄs un, izgÄzis krÅ«tis, smejas par Ä·ÄrÄjuā.
MÄrkaÄ·is rÄtes namÄ
Otrs RuÄ£Äna ienaidnieks bijis kreistiesas arhivÄrs Ulpe. KÄdu rÄ«tu RuÄ£Äns uz tirgus laukuma saticis kÄdu dūŔīgu lauku veci. āāPaklau, onkul, vai tu negribi redzÄt mÄrkaÄ·i? ÄŖstu?ā UzrunÄtais atbildÄjis, ka grib gan āSen neesmu viÅu redzÄjis, bet cik tÄ Å”pÄse maksÄ?ā. āāKo nu nieku maksÄ,ā RuÄ£Äns mierinÄjis. āPar rubli brÄ«v` arÄ« pakaitinÄt.ā āāNu labi, es paÅemÅ”u arÄ« pÄtagu lÄ«dzi.ā. Vecais atstÄjis ratos sievu, bet pÄtagu paÅÄmis lÄ«dzi. RuÄ£Äns ievedis ziÅkÄrÄ«go dzÄ«vnieku mīļotÄju, izstÄstot, - kÄ ieiet un mÄrkaÄ·i atrast. Vecais, pÄtagas kÄtu saujÄ spiezdams, iegÄjis kancelejÄ, kur patieÅ”Äm sÄdÄjis pats Ulpe. Ar izspieduÅ”os zodu, pliku zemu pieri un koÅ”u vÄ«rieÅ”u rotu - kupliem matiem pakausÄ«. VeÄuks ar smÄ«nu raugÄs āzvÄrÄā. Tas atkal ļoti izbrÄ«nÄ«jies raugÄs ienÄcÄjÄā¦ PÄrsteigts, jo pieradis pie zemnieku godbijÄ«bas, arhivÄrs, pÄr brilli lÅ«rÄdams, jautÄjis, ko Å”im vajagot. āGluži kÄ cilvÄks!ā vecais nobrÄ«nÄ«jies. āUn runÄ! JÄpakaitina!ā. Nu Åiprais veÄuks apmulsuÅ”o rÄtes darbinieku sÄk bakstÄ«t ar pÄtagas kÄtu. āKo, tu, lop`, dar`?ā - Ulpe iesaucies un uzlÄcis kÄjÄs. āTas cilvÄk` ir traks!ā- āEj nu, mÄrkaÄ·i! Par rubli varu tevi pakaitinÄt,ā āÅ err - Åerr.ā ParÄdi zobus!ā. Protams, ka tÅ«liÅ un nekavÄjoties aktÄ«vais dabas draugs arestÄts. IzpraÅ”ÅÄjot, atklÄjies, ka pie vainas, protams, ir atkal RuÄ£Äns, kas ā[..] kÄ jau visos bÄ«stamos momentos, jau pÄrceļojis pÄr tiltiÅu pagasta teritorijÄā.
RÄtslaukums
JoprojÄm - pilsÄtas sirds. Pie SÄ«maÅa baznÄ«cas un Valmieras Domes Äkas. VienmÄr sakopts. Tas kļuvis atkal ne vien par pilsÄtas centrÄlo laukumu, bet arÄ« par iecienÄ«tu atpÅ«tas vietu ar dažÄda rakstura pasÄkumiem un JaunÄ gada sagaidÄ«Å”anu. Gadsimti un kari vairÄkkÄrt mainÄ«juÅ”i gan tÄ izskatu, gan funkcijas. Pie āÅ”priÄu mÄjasā mundieros svinÄ«gajÄs parÄdÄs marÅ”ÄjuÅ”i pažarnieki. Ar un bez Å«sÄm, spožÄm Ä·iverÄm un daiļo dÄmu sajÅ«smas skatu pavadÄ«ti! VÄ«zÄ«gos un lepnos vÄcu kungus, PirmÄ Pasaules kara laikÄ, 1917. gadÄ nomainÄ«ja skarbi vÄ«ri, kas atkal prasÄ«ja taisnÄ«bu - āizbeigt karu un pieŔķirt zemiā, bet 1920. gada 18. novembrÄ« RÄtslaukumÄ, pie pilsÄtas valdes Äkas, Latvijas valsts otrajÄ dzimÅ”anas dienÄ valmierieÅ”us uzrunÄja toreizÄjais pilsÄtas galva Alberts ZiediÅÅ”. 1940. g. agrÄkÄs ugunsdzÄsÄju depo Äkas vietÄ, laukuma ÄrmalÄ uzcÄla modernu divstÄvu viesnÄ«cu āTÄrveteā Ärvalstu tÅ«ristiem, kas dotos uz vasaras olimpiskajÄm spÄlÄm Helsinkos.
PÄc 2. Pasaules kara viesnÄ«cai, nu jau ar nosaukumu āGaujaā, klÄt piebÅ«vÄja (1965.) treÅ”o stÄvu. VidÄjÄs paaudzes valmierieÅ”i noteikti atcerÄsies 70.-80. gados populÄro kafejnÄ«cu āSÄ«manÄ«tiā. DivatÄ vai kopÄ ar draugiem iemalkot tasi kafijas un nobaudÄ«t leÄ£endÄrÄs āVecrÄ«gasā kÅ«ciÅas kÄroja ikkatrs! MÅ«sdienÄs RÄtslaukumÄ, rudenÄ« (oktobrÄ«) atkal notiek ikgadÄjais SimjÅ«da gadatirgus. Gadsimtos mÄrÄma vÄsture arÄ« kÄdreizÄjiem mazajiem iknedÄļas tirgiem; no viduslaikiem lÄ«dz pat 20. gs. trÄ«sdesmitajiem gadiem (1936.) rÄtslaukums ā to tradicionÄlÄ norises vieta. Neskatoties uz lielÄ·ibeli, labi apmeklÄts bija ZiemassvÄtku tirdziÅÅ”, kurÄ piedalÄ«jÄs amatnieki, dažÄdu rokdarbu tirgotÄji un gluži kÄ senÄkajos laikos, gaisÄ vÄjoja kanÄļa un piparkÅ«ku smarža. Bet, ko nu vairs par ziemu, gaidÄ«sim pavasari!
IngrÄ«da ZÄ«riÅa
Valmieras NovadpÄtniecÄ«bas muzeja
VÄstures nodaļas vadÄ«tÄja