- Tag
- artaslesere
-
2011-04-14T11:20:09+00:00
Tags
TÄ bijis
LÄ«dz pat 1866. gadam satiksmi pÄr Gauju, no tÄs lÄzenÄ krasta uz otru upes krastu, aiz kura tÅ«lÄ«t sÄkÄs pilsÄta, uzturÄja vienÄ«gi tÄ sauktais prÄmis jeb pÄrceltuve. MÅ«sdienÄs tik ierastÄ tilta ŔķÄrsoÅ”ana dažÄs minÅ«tÄs, vÄl gadus simt piecdesmit senÄk, prasÄ«jis daudz laika un pacietÄ«bas. PilsÄtniekus tas interesÄja mazÄk, tad tuvÄjo pagastu zemnieki ā kaugurieÅ”i, cempÄnieÅ”i, trikÄtieÅ”i, liepÄnieÅ”i un tÄlÄkie braucÄji, kas ceļu mÄroja uz CÄsÄ«m, Raunu vai Smilteni, kurnÄja un skaļi pauda savu neapmierinÄtÄ«bu:ā[..] seviŔķi grÅ«ti bijis aukstos pavasara, rudens un ziemas vakaros, kad pÄrcÄlÄjs, kas dzÄ«voja Kauguru pusÄ (PÄrgaujÄ), sala dÄļ uzturÄjÄs savÄ mÄjÄ. NÄcies daudzreiz ilgi kliegt, iekams prÄmnieks sadzirdÄjis un cÄlies pÄri.ā (H. EnzeliÅÅ”. Skati Valmieras pilsÄtas, draudzes un novada pagÄtnÄ. Valmiera, 1932.).
Tags
SenÄkos laikos
ViltÄ«gÄ un nepastÄvÄ«gÄ Gauja arÄ« agrÄk bieži vien mainÄ«jusi savu virzienu, nesot savus Å«deÅus lÄ«dz tam neiezÄ«mÄtos virzienos uz pilsÄtas kartes. 19. gadsimta 30. un 40. gados, kad ā [..] Gauja pie Valmieras sÄk strauji grauzt savu labo krastu, it Ä«paÅ”i augÅ”pus baznÄ«cas, tas uztrauca ne vien apdraudÄto namu Ä«paÅ”niekus, bet arÄ« baznÄ«cas un draudzes priekÅ”niekusā (EnzeliÅÅ” H. Skati Valmieras pilsÄtas, draudzes un novada pagÄtnÄ. Valmiera, 1932.). DraudÄ«gÄ Å«dens jautÄjums tiek diskutÄts vairÄkas konventa sÄdes: tÄ, piemÄram,1839. gada 28. septembra sÄdÄ, rÅ«pÄ«gi spriests un runÄts par ābaznÄ«cai no Gaujas puses draudoÅ”ajÄm briesmÄmā. SÄdes dalÄ«bnieki nolemj uzklausÄ«t lietpratÄju spriedumu Å”inÄ« lietÄ. NÄkoÅ”ajÄ, 16. oktobrÄ« konventa sÄdÄ Liepmuižas Ä«paÅ”nieks Panders ierosinÄjis, ka āpirms ceļ aizsargmÅ«ri pie krÄcÄm, jÄnoskaidro Gaujas krasta zemes sastÄvs zem baznÄ«cas. Ja baznÄ«ca stÄvot uz mÄla pamatnes, tad par krasta nogrÅ«Å”anu nebÅ«tu ko baidÄ«tiesā. Konventa dalÄ«bnieki gan atzinuÅ”i, ka āneviens nevar galvot par to, ka baznÄ«ca nav apdraudÄta. Gaujas strÄvu un virzienu varÄtu grozÄ«t, ceļot pret krÄcÄm dambi, vai arÄ« par jaunu uzvedot akmeÅus tur, kur Gauja caur viÅu pazuÅ”anu savu virzienu mainÄ«jusi. Vai arÄ« bÅ«tu rokams grÄvis caur Valmieras muižai piederÄ«go DÄ«valiÅa pussalu, kas Gaujai dotu citu, pilsÄtai un baznÄ«cai nedraudoÅ”u gaitu? ā.