- Tag
- artaslesere
-
2010-05-20T13:05:23+00:00
Alternative name
- Valmieras gaļas kombinÄts
Tags
Satraukums par a/s āBekona Eksportsā Valmieras fabrikas produkciju
Jaunais gads sÄcies ar vÄlmi atgÄdinÄt par saimniekoÅ”anu Valmieras pagÄtnÄ. 20.gs. 20. gadu beigÄs darbu uzsÄka Valmieras Eksportkautuve. 30. gados rÅ«pniecÄ«bas kompleksÄ strÄdÄjoÅ”Äs a/s Bekona Eksports Valmieras fabrikas vÄsture kÄdu laiku nav bijusi Valmieras muzeja pÄtnieku redzeslokÄ. (Par Valmieras kautuves un gaļas kombinÄta vÄsturi plaÅ”Äk lasiet Matildas Kravales rakstu LiesmÄ 2003. gada 5. decembrÄ«).
Å oreiz par kÄdu 1937. gada maijÄ tapuÅ”u ziÅojumu, kas atradies Latvijas NacionÄlÄ arhÄ«va FinanÅ”u ministrijas TirdzniecÄ«bas un RÅ«pniecÄ«bas departamenta dokumentos. TÄ saturs atspoguļo kÄdu nepatÄ«kamu starpgadÄ«jumu LondonÄ, kur uzturÄjÄs Latvijas lauksaimniecÄ«bas ataÅ”ejs EmÄ«ls Zelmenis (Zolmanis). StrÄdÄjot Latvijas Ärlietu dienestÄ no 1927. lÄ«dz 1939. gadam, viÅa pienÄkumos no 1931. gada ietilpa arÄ« Latvijas lauksaimniecÄ«bas jautÄjumu aizstÄvÄÅ”ana LondonÄ kÄ uzÅÄmuma ** Anglo ā Baltic Produce Company padomes priekÅ”sÄdÄtÄjam. Uz EmÄ«la ZelmeÅa ziÅojuma lieliem burtiem rakstÄ«ts KONFIDENCIÄLI, un tas 1937. gada 31. maijÄ no Ärlietu ministrijas pÄrsÅ«tÄ«ts gan ZemkopÄ«bas ministrijai, gan arÄ« tÄlÄk FinanÅ”u ministrijas TirdzniecÄ«bas departamentam.
Tags
Pateicoties dzelzceļam
NÄkoÅ”Äs pilsÄtas daļas saimniecisko izaugsmi paÄtrinÄja platsliežu RÄ«gas ā Pleskavas dzelzceļŔ, kuru izbÅ«vÄja 1889.g. cauri toreizÄjiem Kauguru muižas un āGaidesā mÄjas tÄ«rumiem. Gan paÅ”i valmierieÅ”i, gan tuvÄjo pagastu iedzÄ«votÄji Ätri vien novÄrtÄja jaunÄs vilcienu satiksmes ÄrtÄ«bas. Dažu stundu laikÄ, bez pÄrsÄÅ”anÄs, varÄja aizbraukt ar dzelzs bÄni uz RÄ«gu, CÄsÄ«m, Siguldu. NÄkoÅ”ie studenti varÄja izmÄÄ£inÄt laimi mÄcÄ«bÄs, dodoties uz studijÄm TÄrbatÄ (Tartu). Pa dzelzceļu piegÄdÄja preces vietÄjiem uzÅÄmÄjiem un tirgotÄjiem. Izmantojot dzelzceļa priekÅ”rocÄ«bas, nosÅ«tÄ«ja vajadzÄ«gÄs kravas uz igauÅu vai krievu zemÄm. Tie, kas izkÄpa no vilciena, lai nokļūtu 2 kilometrus lÄ«dz Valmierai, izmantoja ormaÅu pakalpojumus. TaupÄ«gÄkie varÄja ceļu mÄrot ar kÄjÄm pa smilÅ”aino, priežu ieskauto ceļu, - vÄlÄko Stacijas ielu. Ap dzelzceļa staciju pamazÄm izauga un izveidojÄs apdzÄ«vota vieta KÄrliena jeb Karlovka, bet Gaujas kreisajÄ krastÄ PÄrgauja.
Tags
SÄkums
ÅŖdens ā dabas daļa un neatÅemams elements tajÄ, ko mÅ«sdienÄs dÄvÄ par vidi. Viduslaikos jÄdzienu āvideā nepazina, bet izprata vienkÄrÅ”as kopsakarÄ«bas: Å«dens ā DzÄ«vÄ«ba un AttÄ«stÄ«ba. TÄ trÅ«kums nozÄ«mÄja, ka viss dzÄ«vais lemts iznÄ«cÄ«bai. PilsÄtnieki to lietoja ikdienÄ, pÄrtikÄ un sadzÄ«vÄ. Pateicoties Å«dens tuvumam, radÄs alternatÄ«va zemes ceļiem. Senais Gaujas Å«densceļŔ bija ļoti svarÄ«gs un nozÄ«mÄ«gs pÄrvietoÅ”anÄs un komunikÄcijas lÄ«dzeklis, 14.-16. gs. veidojot veselu sistÄmu, kas ļÄva precÄm sasniegt tuvÄkus un tÄlÄkus tirdzniecÄ«bas punktus. Hanzas SavienÄ«bas ražojumus varÄja izplatÄ«t ne vien sveÅ”zemju, bet arÄ« vietÄjie tirgotÄji.
Bez ikviena valmierieÅ”a sirdij tuvÄs upes Gaujas, dÄvÄtas gadsimtu gaitÄ FluĪ²Ī², Die AA, Die Ah, bet zviedru laikÄ pat kÄ AA Fluvius, - nebÅ«tu arÄ« Valmieras! Par pilsÄtas un Gaujas vÄsturi rakstÄ«ts jau vairÄkkÄrt aizvadÄ«tÄ gada āValmierietÄ«ā, tÄpÄc Å”oreiz par kÄdu mazÄk zinÄmu, bet tikpat neatÅemamu reÄ£iona elementu. ÄŖpaÅ”u Å«deni, kas tÄ vÄrdu nes pasaulÄ ā Valmieras minerÄlÅ«deni!