Valmieras Eksportkautuve

Valmieras gaļas kombināts

  • Explicitly tagged cards

    • RažoÅ”anas brāķis

    Satraukums par a/s ā€žBekona Eksportsā€ Valmieras fabrikas produkciju

    Jaunais gads sācies ar vēlmi atgādināt par saimniekoÅ”anu Valmieras pagātnē. 20.gs. 20. gadu beigās darbu uzsāka Valmieras Eksportkautuve. 30. gados rÅ«pniecÄ«bas kompleksā strādājoŔās a/s Bekona Eksports Valmieras fabrikas vēsture kādu laiku nav bijusi Valmieras muzeja pētnieku redzeslokā. (Par Valmieras kautuves un gaļas kombināta vēsturi plaŔāk lasiet Matildas Kravales rakstu Liesmā 2003. gada 5. decembrÄ«).

    Å oreiz par kādu 1937. gada maijā tapuÅ”u ziņojumu, kas atradies Latvijas Nacionālā arhÄ«va FinanÅ”u ministrijas TirdzniecÄ«bas un RÅ«pniecÄ«bas departamenta dokumentos. Tā saturs atspoguļo kādu nepatÄ«kamu starpgadÄ«jumu Londonā, kur uzturējās Latvijas lauksaimniecÄ«bas ataÅ”ejs EmÄ«ls Zelmenis (Zolmanis). Strādājot Latvijas ārlietu dienestā no 1927. lÄ«dz 1939. gadam, viņa pienākumos no 1931. gada ietilpa arÄ« Latvijas lauksaimniecÄ«bas jautājumu aizstāvÄ“Å”ana Londonā kā uzņēmuma ** Anglo ā€“ Baltic Produce Company padomes priekÅ”sēdētājam. Uz EmÄ«la Zelmeņa ziņojuma lieliem burtiem rakstÄ«ts KONFIDENCIĀLI, un tas 1937. gada 31. maijā no Ārlietu ministrijas pārsÅ«tÄ«ts gan ZemkopÄ«bas ministrijai, gan arÄ« tālāk FinanÅ”u ministrijas TirdzniecÄ«bas departamentam.

    ā€¦ and 12 more paragraphs

    Pārgaujai ā€“ 90. Gaujas krastā dzimusÄ«.

    Skaista. Valmieras dzelzceļa stacija, 1930. gadi

    Pateicoties dzelzceļam

    NākoŔās pilsētas daļas saimniecisko izaugsmi paātrināja platsliežu RÄ«gas ā€“ Pleskavas dzelzceļŔ, kuru izbÅ«vēja 1889.g. cauri toreizējiem Kauguru muižas un ā€žGaidesā€ mājas tÄ«rumiem. Gan paÅ”i valmierieÅ”i, gan tuvējo pagastu iedzÄ«votāji ātri vien novērtēja jaunās vilcienu satiksmes ērtÄ«bas. Dažu stundu laikā, bez pārsÄ“Å”anās, varēja aizbraukt ar dzelzs bāni uz RÄ«gu, CēsÄ«m, Siguldu. NākoÅ”ie studenti varēja izmēģināt laimi mācÄ«bās, dodoties uz studijām Tērbatā (Tartu). Pa dzelzceļu piegādāja preces vietējiem uzņēmējiem un tirgotājiem. Izmantojot dzelzceļa priekÅ”rocÄ«bas, nosÅ«tÄ«ja vajadzÄ«gās kravas uz igauņu vai krievu zemēm. Tie, kas izkāpa no vilciena, lai nokļūtu 2 kilometrus lÄ«dz Valmierai, izmantoja ormaņu pakalpojumus. TaupÄ«gākie varēja ceļu mērot ar kājām pa smilÅ”aino, priežu ieskauto ceļu, - vēlāko Stacijas ielu. Ap dzelzceļa staciju pamazām izauga un izveidojās apdzÄ«vota vieta Kārliena jeb Karlovka, bet Gaujas kreisajā krastā Pārgauja.

    ā€¦ and 26 more paragraphs

    Dzīvības ūdens

    Sākums

    ÅŖdens ā€“ dabas daļa un neatņemams elements tajā, ko mÅ«sdienās dēvē par vidi. Viduslaikos jēdzienu ā€žvideā€ nepazina, bet izprata vienkārÅ”as kopsakarÄ«bas: Å«dens ā€“ DzÄ«vÄ«ba un AttÄ«stÄ«ba. Tā trÅ«kums nozÄ«mēja, ka viss dzÄ«vais lemts iznÄ«cÄ«bai. Pilsētnieki to lietoja ikdienā, pārtikā un sadzÄ«vē. Pateicoties Å«dens tuvumam, radās alternatÄ«va zemes ceļiem. Senais Gaujas Å«densceļŔ bija ļoti svarÄ«gs un nozÄ«mÄ«gs pārvietoÅ”anās un komunikācijas lÄ«dzeklis, 14.-16. gs. veidojot veselu sistēmu, kas ļāva precēm sasniegt tuvākus un tālākus tirdzniecÄ«bas punktus. Hanzas SavienÄ«bas ražojumus varēja izplatÄ«t ne vien sveÅ”zemju, bet arÄ« vietējie tirgotāji.

    Bez ikviena valmierieÅ”a sirdij tuvās upes Gaujas, dēvētas gadsimtu gaitā FluĪ²Ī², Die AA, Die Ah, bet zviedru laikā pat kā AA Fluvius, - nebÅ«tu arÄ« Valmieras! Par pilsētas un Gaujas vēsturi rakstÄ«ts jau vairākkārt aizvadÄ«tā gada ā€žValmierietÄ«ā€, tāpēc Å”oreiz par kādu mazāk zināmu, bet tikpat neatņemamu reÄ£iona elementu. ÄŖpaÅ”u Å«deni, kas tā vārdu nes pasaulē ā€“ Valmieras minerālÅ«deni!

    ā€¦ and 21 more paragraphs

    Id

    • 715