- Tag
- artaslesere
-
2014-12-29T07:24:14+00:00
Tags
ZiemassvÄtku laikÄ man gribÄtos padomÄt un padalÄ«ties ar Valmieras muzeja krÄjuma materiÄliem. Nereti sabiedrÄ«bas atmiÅa ir Ä«sa, ar to domÄjot, ka aizmirstÄs procesu priekÅ”tecÄ«ba. AtmiÅÄs pagÄjuÅ”ais laiks iegÅ«st citu nokrÄsu, bet procesi, kas noris Å”odien, nereti Ŕķietas sveÅ”i vai pavisam nesen aizgÅ«ti, varbÅ«t kÄdam nepieÅemami vai Ŕķietamai vispÄratzÄ«tai tradÄ«cijai nepiederoÅ”i. Å oreiz neliels vizuÄls ieskats jeb epizodes, kÄ tika svinÄti ZiemassvÄtki 20. gs. pirmajÄ pusÄ.
ValmierietÄ« 20. gs. 30. gadu otrajÄ pusÄ raksturÄ«gi Ä«paÅ”i tematiskie ziemassvÄtku izdevumi, kuros kÄ neatÅemama sastÄvdaļa bija Austrumu draudzes mÄcÄ«tÄja uzruna, informÄcija par to, cik trÅ«cÄ«go bÄrnu apdÄvinÄti svÄtkos, kÄ arÄ« dzejas rindas. PÄdÄjÄ lapÄ lasÄmi vietÄjo uzÅÄmÄju un tirgotÄju apsveikumi. 1939. gadÄ lielÄkÄ aktualitÄte ir KÄrļa UlmaÅa 40 gadu darba mūža jubileja. TobrÄ«d svarÄ«gi arÄ« Somu karÅ” pret Padomju Krieviju un jaunbÅ«ves ValmierÄ.
Tolaik laikrakstus tÄpat kÄ Å”obrÄ«d internetu, pÄrpludina reklÄmas un saukļi par labÄkajÄm dÄvanÄm, publikÄcijas par to, ka jÄapdÄvina trÅ«cÄ«gie un jÄnes prieks ikkatrÄ mÄjÄ. AtzÄ«mÄts, ka SabiedriskÄs palÄ«dzÄ«bas komiteja, kuru vadÄ«ja paÅ”valdÄ«bas vadÄ«tÄja sieva A. RuÄ£Äna kundze, piemÄram, 1939. gadÄ izskatÄ«jusi 271 grÅ«tdieÅu lÅ«gumu, kam pieŔķiramas dÄvanas. Å Ädas ziÅas bija ikgadÄjas.
Tags
Tuvajos Austrumos piparotos medus cepumus pazÄ«st jau 5000 gadus. Ilgu laiku piparkÅ«kas bija pa kabatai tikai ļoti bagÄtiem cilvÄkiem. TÄs pazina faraonu galmos ÄÄ£iptÄ un sauca par medus rauÅ”iem.
Tie nebija parasti rauÅ”i. UzskatÄ«ja, ka tiem piemÄ«t Ä«paÅ”s spÄks ā tie spÄja atvairÄ«t dÄmonus, tos upurÄja dievÄ«bÄm, deva lÄ«dzi kapÄ kÄ ceļa maizi. ArÄ« Romas impÄrijÄ piparkÅ«kas ziedoja dievÄ«bÄm. Viena no Ŕī cepuma Ä«patnÄ«bÄm bija tai pievienotais ingvers, tÄpÄc tÄs sauc arÄ« par ingvera maizÄ«tÄm. Ingveru pazina arÄ« SenajÄ GrieÄ·ijÄ, paralÄli citÄm Ä«paŔībÄm tam piemita spÄja paildzinÄt Ädiena mūžu.