- Tag
- artaslesere
-
2011-04-14T11:20:09+00:00
Tags
Pateicoties dzelzceļam
NÄkoÅ”Äs pilsÄtas daļas saimniecisko izaugsmi paÄtrinÄja platsliežu RÄ«gas ā Pleskavas dzelzceļŔ, kuru izbÅ«vÄja 1889.g. cauri toreizÄjiem Kauguru muižas un āGaidesā mÄjas tÄ«rumiem. Gan paÅ”i valmierieÅ”i, gan tuvÄjo pagastu iedzÄ«votÄji Ätri vien novÄrtÄja jaunÄs vilcienu satiksmes ÄrtÄ«bas. Dažu stundu laikÄ, bez pÄrsÄÅ”anÄs, varÄja aizbraukt ar dzelzs bÄni uz RÄ«gu, CÄsÄ«m, Siguldu. NÄkoÅ”ie studenti varÄja izmÄÄ£inÄt laimi mÄcÄ«bÄs, dodoties uz studijÄm TÄrbatÄ (Tartu). Pa dzelzceļu piegÄdÄja preces vietÄjiem uzÅÄmÄjiem un tirgotÄjiem. Izmantojot dzelzceļa priekÅ”rocÄ«bas, nosÅ«tÄ«ja vajadzÄ«gÄs kravas uz igauÅu vai krievu zemÄm. Tie, kas izkÄpa no vilciena, lai nokļūtu 2 kilometrus lÄ«dz Valmierai, izmantoja ormaÅu pakalpojumus. TaupÄ«gÄkie varÄja ceļu mÄrot ar kÄjÄm pa smilÅ”aino, priežu ieskauto ceļu, - vÄlÄko Stacijas ielu. Ap dzelzceļa staciju pamazÄm izauga un izveidojÄs apdzÄ«vota vieta KÄrliena jeb Karlovka, bet Gaujas kreisajÄ krastÄ PÄrgauja.
Tags
SenÄkos laikos
ViltÄ«gÄ un nepastÄvÄ«gÄ Gauja arÄ« agrÄk bieži vien mainÄ«jusi savu virzienu, nesot savus Å«deÅus lÄ«dz tam neiezÄ«mÄtos virzienos uz pilsÄtas kartes. 19. gadsimta 30. un 40. gados, kad ā [..] Gauja pie Valmieras sÄk strauji grauzt savu labo krastu, it Ä«paÅ”i augÅ”pus baznÄ«cas, tas uztrauca ne vien apdraudÄto namu Ä«paÅ”niekus, bet arÄ« baznÄ«cas un draudzes priekÅ”niekusā (EnzeliÅÅ” H. Skati Valmieras pilsÄtas, draudzes un novada pagÄtnÄ. Valmiera, 1932.). DraudÄ«gÄ Å«dens jautÄjums tiek diskutÄts vairÄkas konventa sÄdes: tÄ, piemÄram,1839. gada 28. septembra sÄdÄ, rÅ«pÄ«gi spriests un runÄts par ābaznÄ«cai no Gaujas puses draudoÅ”ajÄm briesmÄmā. SÄdes dalÄ«bnieki nolemj uzklausÄ«t lietpratÄju spriedumu Å”inÄ« lietÄ. NÄkoÅ”ajÄ, 16. oktobrÄ« konventa sÄdÄ Liepmuižas Ä«paÅ”nieks Panders ierosinÄjis, ka āpirms ceļ aizsargmÅ«ri pie krÄcÄm, jÄnoskaidro Gaujas krasta zemes sastÄvs zem baznÄ«cas. Ja baznÄ«ca stÄvot uz mÄla pamatnes, tad par krasta nogrÅ«Å”anu nebÅ«tu ko baidÄ«tiesā. Konventa dalÄ«bnieki gan atzinuÅ”i, ka āneviens nevar galvot par to, ka baznÄ«ca nav apdraudÄta. Gaujas strÄvu un virzienu varÄtu grozÄ«t, ceļot pret krÄcÄm dambi, vai arÄ« par jaunu uzvedot akmeÅus tur, kur Gauja caur viÅu pazuÅ”anu savu virzienu mainÄ«jusi. Vai arÄ« bÅ«tu rokams grÄvis caur Valmieras muižai piederÄ«go DÄ«valiÅa pussalu, kas Gaujai dotu citu, pilsÄtai un baznÄ«cai nedraudoÅ”u gaitu? ā.