Nams ar vÄsturi
āLai kas tu bÅ«tu, padomniek, ieejot rÄtsnamÄ izpildÄ«t savu pienÄkumu, atstÄj aiz durvÄ«m savu privÄto dzÄ«vi un tÄs vajadzÄ«bas, dusmas, netaisnÄ«bu, naidÄ«gumu, savtÄ«bu, draudzÄ«bu, vÄlmi izpatikt; pakļauj sevi un savas vajadzÄ«bas kopienas vajadzÄ«bÄm, jo, kÄds tu esi pret citiem ā taisnÄ«gs vai netaisnÄ«gs, - tu stÄvÄsi DieviŔķÄs tiesas priekÅ”Äā
Uzraksts virs rÄtes zÄles durvÄ«m Tallinas rÄtsnamÄ
SÄkums
Valmieras vÄstures ritÄjums laika gaitÄ bijis ļoti mainÄ«gs. PÄrticÄ«ba miera gados mijusies ar postu un iznÄ«cÄ«bu daudzajos karos. 14. gadsimtÄ, (1323.) dokumentos pirmo reizi tiek minÄta pilsÄtas pÄrvalde rÄte ar vienu birÄ£ermeistaru un Äetriem palÄ«giem rÄtskungiem, sekretÄru un bendi. SalÄ«dzinot ar mÅ«sdienu Eiropas SavienÄ«bas tirdzniecÄ«bas iespÄjÄm, bÅ«dama Hanzas savienÄ«bas locekle no 1365. gada, jau komunicÄjusi ar Krievu zemÄm un daļu Eiropas. MinÄtajÄ savienÄ«bÄ tolaik ietilpa ne tikai Ä«stÄs, balsstiesÄ«gÄs pilsÄtas, bet arÄ« nelielÄs pilsÄtiÅas, baudot visas lielo tirdzniecÄ«bas pilsÄtu priekÅ”rocÄ«bas. OrdeÅa pieŔķirtÄs RÄ«gas tiesÄ«bas, kÄ arÄ« tirdznieciskie sakari ar Pleskavu un Novgorodu, igauÅu TÄrbatu un RÄveli, PÄrnavu un VÄ«landi veicinÄja ekonomisko uzplaukumu. Interesanti bÅ«tu āceļojot laikÄā un uzzinÄt, - tieÅ”i kur pulcÄjÄs rÄtskungi, pilsÄtas viesi un sveÅ”zemju tirgotÄji? VÄcbaltu literÄts Vilhelms Heine savÄ darbÄ āPiezÄ«mes Valmieras vÄstureiā (RÄ«ga,1893.) uzskaitÄ«jis no 1374. lÄ«dz 1468. gadam gandrÄ«z divus desmitus rÄtskungu, tomÄr precÄ«zu ziÅu par rÄtsnama celÅ”anas gadu un plÄnojumu viduslaikos, nav.
ā584
SaistÄ«bÄ ar ZiloÅu ielas nosaukuma izcelsmi: tagadÄjÄs ZiloÅu ielas vÄrds savulaik cÄlies no kÄdreizÄjÄ senÄ viduslaiku pilsÄtas aizsargbÅ«ves (bastiona) kÄ Zilais bastions (Blaue Bastion). Uz tÄ 1914.g . uzcelta slimnÄ«ca; tagad joprojÄm darbojas veselÄ«bas centrs āBastionsā, Bastiona ielÄ Nr. 24.
Ielas oficiÄlais nosaukums Blaue Bastion pieŔķirts 19. gadsimtÄ. Lai to atŔķirtu no netÄlÄs, bet svarÄ«gÄkÄs Bastiones ielas (Die BaĪ²tion Strasse) un nogÄdÄtu pasta sÅ«tÄ«jumus uz mÄjÄm, uz vÄstulÄm, pastkartÄm un sÅ«tÄ«jumiem rakstÄ«ja namÄ«paÅ”nieka uzvÄrdu un mÄjas kÄrtas numuru; piemÄram āPÄteris Neļķe Die Bl. BaĪ²tion Strasse 1ā. DivdesmitÄ gadsimta sÄkuma (1908.) Valmieras plÄnÄ, mÄrnieks ielas nosaukums vÄl vairÄk vienkÄrÅ”ojis uz āBlaue Strasse DomÄjams, ka jau 1. Pasaules kara gados (1915-1917) vÄciskais nosaukums jau nomainÄ«ts pret latvisko āZiloÅuā, kuru ikdienÄ jau savus pÄrdesmit gadus lietoja vienkÄrÅ”ie pilsÄtas latvieÅ”u tautÄ«bas iedzÄ«votÄji.
Ne Latvijas pirmÄs brÄ«vvalsts laikÄ, ne vÄcu okupÄcijas un pÄckara gados ielas nosaukums nemainÄ«jÄs. Bet interesants man Ŕķita fakts, ka vienÄ«gajÄ - 1980. to g. sÄk. Valmieras aeroÄ£eodÄziskajÄ kartÄ, kur ielu nosaukumi ir krievu valodÄ , redzama arÄ« āŃŠ». ŠŠøŠ»Š¾Š½Ńā pie Dzirnavu ezeriÅa āŠ¾Š·ŠµŃŠ¾ ŠŠ·ŠøŃŠ½Š°Š²Ńā.
